Galēji labējo ekstrēmistu skaits, kuri ir «ar noslieci uz vardarbību», ir pieaudzis par tūkstoti, sasniedzot vismaz 11 500, vēsta Berlīnē iznākošais laikraksts Tagesspiegel.
Ekstrēmistu skaita pieaugumu pavada ciešākas sadarbības aktivizēšanās starp neonacistiem un pret musulmaņiem noskaņotajiem futbola huligāniem, kā arī galēji labēju politisko motīvu vadītu noziegumu skaita pieaugums, atsaucoties uz valsts iekšējās drošības dienesta Verfassungschutz informāciju, ziņo laikraksts.
No 2015. gada janvāra līdz novembrim Vācijā reģistrēts 2915 politiski motivētu galēji labējo noziegumu, no kuriem 846 bija saistīti ar vardarbību. To skaits ir bijis par 40% lielāks nekā visā 2014. gadā.
Neonacistu partijas Die Rechte biedru skaits gada laikā pieaudzis par 100, sasniedzot ap 600. Citas galēji labējās partijas Der Dritte Weg biedru skaits pieaudzis par 50%, sasniedzot ap 300. Eksperti to skaidro ar neapmierinātības pieaugumu, ko izraisījis migrantu pieplūdums.
Savukārt Berliner Morgenpost raksta, ka Berlīnē strauji pieaudzis to islāmistu skaits, kas plāno piedalīties vardarbīgās akcijās.
Vācijas galvaspilsētā pašlaik esot ap 680 salāfistu, no kuriem 360 tiek uzskatīti par potenciāli vardarbīgiem. Pirms pieciem gadiem salāfistu skaitu drošības dienesti lēsa ap 350, no kuriem 100 uzskatīja par bīstamiem.
Laikraksts vēsta, ka ap 100 islāmistu no Berlīnes ir devušies uz Irāku un Sīriju, lai cīnītos džihāda kaujinieku rindās. Vienpadsmit no viņiem ir nogalināti.
Vidēji viens no džihādistiem, kuri nāk no Vācijas, ir tieši no Berlīnes. Pilsētas integrācijas ministre Dileka Kolata pat ir nodēvējusi Berlīni par salāfistu cietoksni un aicinājusi attīstīt deradikalizācijas programmas.