Šī ir pirmā reize, kad, balsojot par šo amatu, Saeima noraidījusi Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas (LB) izvirzīto kandidatūru. A. Vilks uzskata, ka šis balsojums principā bijis arī pret visu FKTK kopumā.
FKTK vadītājs Kristaps Zakulis norāda, ka jau pirms balsojuma bijis skaidrs - ir bijusi speciāli veidota negatīva informācijas plūsma, lai panāktu, ka šis darbs neturpinās, lielākā vai mazākā mērā tas ir rezultējies. Nekomentējot atsevišķu politisko spēku vēlmes, K. Zakulis gan uzsver - tieši tādēļ, lai izvairītos no FKTK vadošo amatu politizēšanas, 2000. gadā apstiprināta ievēlēšanas kārtība, kā pirmais filtrs darbojas LB prezidents un finanšu ministrs, kas izvērtē kandidāta profesionālo pieredzi, un tad Saeima tam dod vai nedod akceptu.
K. Zakulis gan atzīst - ņemot vērā, kāds bijis deputātu balsu sadalījums, var spriest, ka sabiedrības viedoklis par J. Brazovska piemērotību šim amatam dalās. Saeimas deputātu balsojumā 42 nobalsoja par J. Brazovska kandidatūru, 39 - pret, seši deputāti atturējās. kandidatūru nav bijis. Par J. Brazovska kandidatūru nobalsoja 10 opozīcijas deputātu.
Iepriekš, komentējot J. Brazovska kandidatūru, tika uzsvērts, ka FKTK darbībā nepieciešama pēctecība, ko nodrošinātu ilggadējā vadītāja vietnieka darbība - J. Brazovskis amatā bija kopš FKTK dibināšanas 2000. gadā. Arī K. Zakulis atzīst - viņa aiziešana finanšu uzraugu darbu ietekmēs. FKTK padome joprojām darbosies, taču, visticamāk, kādā ziņā tās darbība būs apgrūtināta.