I. Rudzīte atzina, ka arhitekti ņēmuši vērā ieteikumus, kas izskanējuši 14. decembrī notikušajā publiskajā diskusijā par ēkas rekonstrukciju. Attīstītāji vienojušies ar biedrību Apeirons par vides pieejamības risinājumiem, tiesa gan, kolēģijas sanāksmes gaitā tika aizrādīts, ka ārtelpā no Latviešu strēlnieku laukuma puses pieejamības problēmas joprojām pastāv. 14. decembra diskusijā visas puses vienojušās, ka jāsaglabā muzeja vēsturiskais apjoms - gan platības ziņā, gan apdarē, atstājot pašreizējo vara plākšņu apšuvumu. Tomēr bija arī arhitekti, kas norādīja, ka, piebūves apjomam samazinoties, vairs nav tik uztverama Gunāra Birkerta iecere ēkas tēlā uzsvērt tumšās pagātnes un gaišās nākotnes kontrastu. Arhitekts Jānis Dripe pat norādīja, ka fasādes kompozīcija tagad vairs nevar tikt uzskatīta par tīru autordarbu: «Autori ir bijuši godprātīgi. Pamatidejas autors ir ļāvis izdarīt korekcijas, kaut ne visas viņu apmierina.» J. Dripe, kurš pats kādreiz bija pilsētas arhitekts, vairākas reizes uzsvēra kolēģijas atbildību, lemjot par projekta risinājuma atbalstīšanu. Viņš izteicās, ka projektu vēlreiz vērtēs arī Rīgas vēsturiskā centra padomē.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš uzslavēja pēdējā laikā notikušo diskusiju procesu, kas esot «simpātisks, konstruktīvs un cilvēcisks». Viņaprāt, ir svarīgi, lai jau vēsturiski vecpilsētā neiederīgā ēka nebūtu vēl neiederīgāka, kāds bijis Gunāra Birkerta sākotnējais variants. Tajā ēka esot uzlūkota kā pašvērtība neatkarīgi no tā, kur atrodas. «Nevienam arhitektam nav dotas tiesības uzspiest sabiedrībai savas iedomas. Pirmajā variantā autora ideja konceptuāli ignorē pilsētvidi,» teica J. Krastiņš. Jaunais risinājums savukārt neizslēdz tālāku Vecrīgas apbūves pilnveidošanu, uzskata arhitekts.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijai atzinums par muzeja rekonstrukcijas projektu Rīgas pilsētas būvvaldei bija jāsniedz līdz 15. janvārim, bet būvvaldei savs galīgais lēmums par būvatļaujas izsniegšanu jāpieņem līdz 25. janvārim. Būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis gan atzina, ka juridiskie jautājumi pašlaik vēl nav pilnībā sakārtoti un vērtēšanai iesniegts ir pirmais, kritizētais variants, nevis kāds jaunāks.
Arhitekti detalizēti sprieda par vairākiem diskutabliem projekta risinājumiem, taču iezīmējās arī vēlme nākotnē redzēt visa Latviešu strēlnieku laukuma attīstības vīziju. Tāpat atkal var aktualizēties jautājums par laukumā paredzēto komunisma upuru piemiņas vietu, par kuras risinājumu konkurss notika jau 2007. gadā, toreiz uzvarot arhitektes Ilzes Miķelsones, komponista, sonologa Voldemāra Johansona un mākslinieka Kristapa Ģelža metam Vēstures taktīla. J. Krastiņš pauda viedokli, ka metā piedāvātā sarkanā siena šajā vietā neesot pieņemama.