Atjaunīgie energoresursi, klimatneitralitāte un citi ar Eiropas zaļo
kursu saistīti termini nu jau iegājušies ikdienas apritē. Taču ko tie īsti
nozīmē, kā notiek attīstība šajā jomā, un kādi risinājumi iespējami
lielākajām problēmām? SestDiena pēta zaļā kursa pēdu Latvijā.
Eiropas Komisija (EK) ceturtdien Latvijai pārskaitījusi RePowerEU avansa maksājumu 26,95 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Par atjaunīgās enerģijas tendencēm zinātnē un ekonomikā Anita Kantāne sarunājas ar ASV Nacionālās
atjaunojamo enerģiju laboratorijas vadošo pētnieku Paulu Stradiņu.
Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien vienojās līdz 2030.gadam gandrīz divkāršot atjaunīgo energoresursu īpatsvara mērķi kopējā enerģijas patēriņā.
Viens no izaicinošākajiem Eiropas Komisijas uzstādītajiem mērķiem klimata jomā ir – laika posmā līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju transporta nozarē par 90 procentiem. Ambiciozi mērķi izvirzīti arī attiecībā uz 2030. gadu. Dažādās valstīs ir atšķirīga situācija, tādēļ katrai ES valstij atstātas tiesības veikt transporta zaļināšanu pēc sava prāta. Taču uzdevuma būtība ir skaidra – no fosilajām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar atjaunojamajiem energoresursiem. Šo alternatīvo degvielu skaitā būtu biodegviela, biometāns, elektrība un ūdeņradis. Svarīgi ir efektīvi izmantot šo degvielu priekšrocības transporta zaļināšanai.
Pašreizējā enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, ir vēl viens trauksmes zvans, kas mudina paātrināt transformāciju uz atjaunojamo enerģiju, pirmdien, 7.novembrī, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 27.sesijā (COP27) sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Par vides aizsardzību ir jārūpējas gan ikvienam cilvēkam, veidojot zaļus ieradumus, gan jebkuram uzņēmumam, sabalansējot peļņas gūšanu ar atbildību pret dabu, gan arī kopumā valstīm. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir dzirdams ļoti bieži.
Globālās klimata pārmaiņas neapšaubāmi prasīs pārstrukturēt tautsaimniecību, tiesa gan, šobrīd vēl nevaram runāt par vispārējām tendencēm. Tomēr atsevišķas ievirzes, kas vismaz vārdos ir orientētas uz aizvien zaļāku dzīvesveidu, ir vērojamas jau aptuveni ceturtdaļgadsimtu. Runa ir par dažādu atjaunojamās enerģijas (AER) ražotāju biznesa uzplaukumu, ko lielā mērā stimulē mūsu pašu pie varas esošo politiķu rosīšanās saistībā ar klimata mērķu noteikšanu valstī un to apstiprināšanu Briselē. Latvijā 1995. gadā tika ieviests t. s. dubultā tarifa mehānisms, lai sniegtu atbalstu mazajām hidroelektrostacijām (HES), vēja elektrostacijām, kā arī dažām koģenerācijas stacijām. Dubultā tarifa mehānisms paredzēja saņemt elektroenerģijas iepirkuma cenu, kas atbilstu divkāršam va/s Latvenergo elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.