Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes tiek realizētas, lai apgūtu finansējumu, nevis sasniegtu rezultātu, revīzijā par Valsts kancelejas darbu secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valdībai joprojām piemīt vienas dienas domāšana. Latvijā situācija neuzlabosies, ja nebūs ilgtermiņa plāna par to, kāda politika jāīsteno un kas jāpaveic tā sasniegšanai, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzina valsts kontroliere Inguna Sudraba."Ja nebūs darbības plāna, kas ir jāizdara, un tas samērots ar budžetu, visu laiku vērosim vienu un to pašu ainu, ka darbības ir orientētas uz vienu dienu," teica Sudraba.
Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka projekta “E-pārvaldes portfelis” īstenošanai, ko veica Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, nelietderīgi izmantoti 315 000 lati.VK pārstāve Egita Diure Dienai.lv pastāstīja, ka projektā kopumā tika ieguldīti 3,3 milj. latu, bet, tā kā projekta aktivitātes un mērķi nebija sasaistīti ar konkrētu funkciju vai procesu, projekta rezultāti neļauj izvērtēt, vai ieguldītie līdzekļi ir bijis ekonomisks risinājums projekta realizācijai.
Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai prioritāte ir koncentrēšanās savam tiešajam darbam Valsts kontrolē, tāpēc viņa nedomā par kādu citu darbu, pat ne iespējamajai kandidēšanai Valsts prezidenta amatam.Tā I.Sudraba piektdienas rītā izteicās intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.Viņa norādīja, ka iesaistīšanās politikā nav viņas pašmērķis. Prioritāte ir darbs Valsts kontrolē, tāpēc par kādu citu darbu viņa pat nedomājot. I.Sudraba sacīja, ka dienā strādājot 12 stundas, un šobrīd īpaši nozīmīgi ir saglabāt esošo kolektīvu apstākļos, kad iestādei tiek samazināts finansējums.
Latvijas lielākā problēma ir ilgtermiņa attīstības vīzijas trūkums, piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina valsts kontroliere Ingūna Sudraba."Pamatu pamats ir, ka politikai jārada spēles noteikumi uz vairākiem gadiem. Neviens nenāks šeit investēt, ja nezinās, kas te notiks pēc gada vai diviem gadiem - kādi būs nodokļi, kādi izdevumi, nodarbojoties ar ražošanu," klāstīja Sudraba.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka "valdība līdz šim nav pārvaldījusi savus uzņēmumus", tādēļ šim ir jābūt par neatliekamu uzdevumu. Viņa uzskata, ka "krīze Latvijā beigsies tad, kad patiešām būs radīta stabila ekonomiskā vide", tādēļ viņa neizslēdz iespēju, ka var nākt vēl viens krīzes vilnis.
Reaģējot uz VK revīzijas rezultātiem, Sabiedrība par atklātību Delna aicina Rīgas domes vadību izvērtēt Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbilstību ieņemamajam amatam. Organizācija uzskata, ka nav pieļaujams, ja pēc tik būtiskām problēmām, kādas konstatējusi VK, uzņēmuma vadītāja atbildība paliek neizvērtēta, pauž Delnas pārstāve Līga Stafecka.
Arī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane jau pērn sākto funkciju auditu vadībā labprātāk redzētu Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu, taču viņa šim aicinājumam neesot atsaukusies.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz viņas ieskatā nelikumīgiem tēriņiem valsts iestādēs taupības režīma apstākļos. I. Sudraba uzskata, ka daudzas iestādes nodarbojušās ar nihilismu, neievērojot taupības režīmu, turklāt iestāžu iedzīvošanās parādos lielākoties nav bijusi neparedzēta, bet varbūt pat iepriekš plānota.
Valsts kontroles izteiktie secinājumi ir rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai. Mūsu iestādes pēc plāna saskaņošanas ar Valsts kontroli novērsīs konstatētās nepilnības, taču tās nav tādas, lai sāktu «raganu medības», ko varbūt vēlētos viens otrs mans oponents.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba noraida pārmetumus, ka viņas vadītās iestādes revīzijām nebūtu rezultāta. Ar tiem tiek iepazīstināta visa sabiedrība, kā arī materiāli bieži tiek nosūtīti Ģenerālprokuratūrai. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka Valsts kontrole (VK) nav tiesībsargājošā iestāde, tāpēc jautājums par tās konstatēto pārkāpumu pārbaudi ir atbildīgo institūciju kompetencē.