"Šo piecu gadu laikā redzam, ka iedzīvotāju izpratne par veselīga dzīvesveida un ieradumu ietekmi uz veselību ir pieaugusi, taču veselīga dzīvesveida paradumi saglabājušies līdzšinējā līmenī vai pat nedaudz samazinājušies. Ar Veselības indeksa palīdzību mudinām iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties par savu veselību, nevis sagaidīt brīdi, kad neveselīgi ieradumi kļūst par problēmu," saka Jānis Kūliņš, Apotheka valdes loceklis.
Kā ēdam un sportojam?
65% Latvijas iedzīvotāju savu dzīvesveidu uzskata par veselīgu, un šis skaitlis piecu gadu laikā pieaudzis par 9%, rāda pētījums. Visveselīgākais dzīvesveids saskaņā ar cilvēku pašvērtējumu ir 18–24 gadus veciem jauniešiem ar augstāko izglītību. Dzīvot veselīgāk biežāk cenšas sievietes (69% pret 59% vīriešu), viņas arī pievērš vairāk uzmanības veselīgām maltītēm (51% pret 34% vīriešu), savukārt vīrieši regulārāk nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm (41% pret 29% sieviešu). Cilvēki ar veselīgiem ieradumiem kopumā arī atzīst, ka viņiem ir laba veselība.
Ja šo kopainu papēta tuvāk un detaļās, tad gan situācija šķiet piezemētāka, komentē Kūliņš. Tikai trešdaļa aptaujāto fiziskajām aktivitātēm velta laiku regulāri. Vien 35% uzskata, ka fizisko aktivitāšu viņiem ir pietiekami daudz, un šādi domājošo kopš 2018. gada kļuvis par 8% mazāk, savukārt 59% respondentu atzīst, ka kustību viņiem ikdienā ir par maz vai krietni par maz. Vissportiskākie ir jauni vīrieši 18–24 gadu vecumā ar pamatizglītību.
Arī ar uzturu nesokas īpaši labi – 43% cenšas ēst veselīgi, sabalansējot ēdienkarti un kaloriju daudzumu, un vislabāk tas izdodas cilvēkiem no 25 līdz 34 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība, taču kopumā 23% iedzīvotāju apzinās, ka viņu ēšanas paradumus par veselīgiem saukt nevar.
Šķēršļu josla
Bet kas vispār uzskatāms par veselīgu dzīvesveidu? Veselības centra Vivendi psihoterapeite un narkoloģe Ilze Maksima definē: "Slimība visbiežāk tiek raksturota kā biopsihosociāla parādība un etioloģija, līdz ar to veselīgs dzīvesveids būtu biopsihosociāla labklājība – labklājība, kas ir pēc iespējas piemērojama esošajiem apstākļiem, kādos cilvēks dzīvo. Tas nav tikai ēdiens, iedzimtība, bet arī sociālie faktori utt. Svarīgi ir pašam apzināties, kur man kā pietrūkst, lai šo veselīgā dzīvesveida puzli veidotu vienotu, pilnīgu." Natālija Gerula, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas imunoloģe, uzsver, ka ar veselīgu dzīvesveidu mēs līdzsvarojam imunitāti, kas ir laba un pareiza, vien būdama sabalansēta. Arī Manas aptiekas farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, runājot par veselīgu dzīvesveidu, akcentē sabalansētību un norāda, ka galējības nav labas nevienā dzīves jomā. "Piemēram, labāk ir sabalansēt ēdienkarti un svaru zaudēt palēnām, nevis ieturēt drastiskas diētas, svaru zaudēt strauji, taču pēc laika "norauties" un to atkal strauji atgūt,» viņa saka un piebilst, ka tas pats attiecināms uz visu ikdienas norisi – vai nu traka strādāšana mijas ar pamatīgu laiskošanos, vai arī dzīves ritms ir līdzsvarots, ik dienu atrodot laiku gan darbam, gan atpūtai.
Ja veselīga balansa trūkst, organisms nereti pats dod signālus, ka kaut kas nav īsti labi, taču jautājums – vai cilvēks šos signālus sadzird un apzinās un vai pēc tam arī sper vajadzīgos soļus pārmaiņu virzienā. Pētījumā Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss 31% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nekas netraucē vai nav nepieciešamības pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. "Šeit cilvēkus varam iedalīt divās grupās – daļa ir tie, kuri jau dzīvo veselīgi, tāpēc arī nejūt nepieciešamību pēc papildu rīcības, savukārt tie, kuri apgalvo, ka šķēršļu dzīvot veselīgāk nav, iespējams, dzīvo drīzāk neveselīgi," komentē Ritene.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!