Pēdējos gados migrēnas pacientu skaitam pasaulē ir tendence iet plašumā, stāsta Līga Mekša, neiroloģe, algoloģe (sāpju ārste) un neirosonoloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātē un citviet. Viņa gan norāda, ka to ietekmē gan augstais stresa līmenis mūsdienu sabiedrībā, produkti, ko lietojam uzturā, un citi dzīvesveida faktori, gan arī fakts, ka cilvēki par migrēnu kļūst zinošāki, sāk to atpazīt, apzināties, atzīt, ka tā viņus skārusi, un arī ārstēt.
Tas, ko neredz
"Migrēna ir slimība, ko raksturo atgriezeniskas, vidēji stipras līdz ļoti stipras galvassāpes, kas parasti ir vienpusējas, bet var būt arī divpusējas un kas saistās ar nepatiku pret skaņu, smakām, gaismu, ar sliktu dūšu, vemšanu – kādas nu kuram izpausmes dominē," stāsta Mekša. Katram individuāli atšķirīgs ir arī migrēnas ilgums. Parasti tas ir 4–72 stundas. Šo spēcīgo galvassāpju laikā cilvēks faktiski ir darba nespējīgs, viņš nespēj veikt ikdienas fiziskās aktivitātes, norāda ārste un raksturo:
"Normāls migrēnas pacients pie migrēnas lēkmes atprasās no darba vai uz darbu nemaz neaiziet, guļ tumšā istabā, mēģina aizmigt, varbūt ik pa brīdim vemj."
Sāpju stiprumu 1–10 baļļu skalā, kur 1 ir nelielas sāpes, bet 10 – neciešamas, migrēnas pacienti visbiežāk raksturo ar 7, 8, 9 ballēm. "Viena paciente teica – 20…" saka Mekša.
Ārste skaidro, ka šīs mokošās un īslaicīgu darbnespēju izraisošās galvassāpes ir smaga slimība, taču, kad migrēnas lēkmes nav, cilvēks ir pilnīgi vesels. Atšķirībā no citām kaitēm migrēnu nevar redzēt, tāpēc migrēnas pacientiem bieži nākas saskarties ar apkārtējo neizpratni, turklāt sabiedrības priekšstatos aizvien vēl jūtamas atskaņas no pagājušā gadsimta, kad migrēna tika uzskatīta par untumu, turīgu cilvēku izlaidību un iedomām. Tomēr mūsdienās arvien plašāk tiek pētīta migrēnas sastopamība, tās ietekme uz dzīves kvalitāti, tās radītais sociālais un ekonomiskais slogs un arvien vairāk migrēnas pacientu atzīst, ka viņiem sāp galva, vairs nekaunas par to. "Atceros, kad es pati studēju, par migrēnu praktiski vēl nerunāja. Šodien es ar to strādāju ikdienā – migrēna un galvassāpes ir ļoti daudziem," saka Mekša.
Saņemies taču!
Migrēnas galvassāpes nevar izārstēt, bet tās var apārstēt, ar tām sadzīvot, lai nevis migrēna kontrolē cilvēka dzīvi, bet gan lai cilvēks iemācās nedaudz kontrolēt migrēnu, norāda ārste. Vislabākā ir kompleksa pieeja un terapija: ne tikai zāles, bet arī fizioterapija, fizikālās procedūras, akupunktūra, masāžas, dažādi vingrojumi u. c. Arī psihoterapija, turklāt migrēnas pacientiem ir jārunā par savu slimību gan ar tuviniekiem un draugiem, gan ar darba devējiem, jo tikai tā arī sabiedrībā mazināsies maldu pilnā attieksme: Kā – tu tagad pēkšņi nevari?! Mēs taču sarunājām! Celies un ej, saņemies! "Cilvēks migrēnas brīdī nevar "saņemties" – sāp tā, ka viņš ar rokām tur galvu, lai tā neplīst pušu," Mekša skaidro.
Lai rosinātu cilvēkus apzināties migrēnu savu tuvinieku, darbinieku, kolēģu vidū un viņus nenosodīt, bet meklēt risinājumus, jūnijs pasaulē tiek atzīmēts kā Migrēnas un galvassāpju apzinātības mēnesis. Arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība aicina migrēnas pacientus apmeklēt biedrības organizētos kursus, lekcijas, izglītoties, kā arī stāstīt par savu slimību un ar to saistītajām vajadzībām. "Jo vairāk cilvēki par to runās, jo nopietnāk sabiedrībā migrēnas pacientus uztvers," komentē neiroloģe un piebilst, ka šoziem biedrība kopā ar ārstiem pabijusi arī Saeimā, lūdzot iekļaut migrēnu to diagnožu sarakstā, kuru pacientiem valsts kompensē daļu no medikamentiem. Lai gan pasaulē tā ir ierasta prakse, jo zāles ir dārgas, Latvijā tas šobrīd nenotiek. Tajā pašā laikā, kā rāda nesens pētījums par migrēnas pacientu izmaksām Latvijā un Lietuvā (Economic Burden of Migraine in Latvia and Lithuania: Direct and Indirect Costs; Agnese Lubloja, 2019), mūsu valstī tās sasniedz 112,6 miljonus eiro gadā kopumā jeb 801 eiro vienam pacientam. Izmaksas ietver ne vien zāles, bet arī cita veida terapiju, kā arī faktu, ka cilvēks migrēnas laikā nespēj strādāt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!