Aizbraucot kaut kur uz ārzemēm, var sastapt krogus, kas darbojas jau vairākus desmitus, dažreiz pat simtus gadu. Sienas piesūkušās ar vēsturi, pie tām redzamas seno īpašnieku un apmeklētāju fotogrāfijas, no griestiem karājas antīkas lampas, vecā dēļu grīda un bāra krēsli čīkst, plauktos gadiem ilgi krātas pudeles un citi glīti krāmi. Viss šis skaistums tiktu bez žēlastības iznīcināts, ja konkrētās telpas iekārotu, dabūtu un iekārtotu savām vajadzībām kāds cits.
Rīgā tas notiek diezgan bieži – līdzko redzams, ka kāds krogs kļūst populārs, telpu saimnieki mēdz paaugstināt īres maksu, ko krogs vairs nevar atļauties, un tas tiek slēgts. Vecrīgā tā pirms dažiem gadiem ir noticis ar Bubamaru un Ļeņingradu, kas par apmeklētāju trūkumu nu galīgi nevarēja sūdzēties, nedaudz citādi, garāki un sarežģītāki, ir stāsti par Pulkvedi un Nabaklab, bet iznākums visos gadījumos ir viens un tas pats - šo daudziem cilvēkiem tik nozīmīgo atpūtas vietu vairs nav.
Droši vien tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Rīgas krogos pie alus glāzēm nevar redzēt sirmus vīrus, bet viens no tiem gan, jo diez vai šie kungi atturētos no iespējas laiku pa laikam iegriezties vietā, kur jaunībā bijuši kā mēbeles, dzerot un pīpējot kopā ar labākajiem draugiem, pārrunājot pašas svarīgākās lietas un dedzīgi strīdoties par tām, un varbūt pat tur satiekot savu mūža mīlestību. Bet telpu saimnieku intereses, protams, arī saprotamas, jo ne jau viņiem tiks tā labā slava, bet cilvēkiem, kurus apmeklētāji sastop abās bāra letes pusēs, un tam visam, ko viņi ap sevi veido. Ej nu tagad ielien cita makā un saproti, kur beidzas labdarība un sākas alkatība. Katrs droši vien spētu aizstāvēt savu taisnību, un štrunts par to, ka vēlāk tas būtu jānožēlo.
Nesen izplatījās skumja ziņa, ka 2018. gada decembris būs pēdējais arī Vecrīgas bāra I Love You mūžā, un tas tiks slēgts drīz vien pēc savas piecpadsmit gadu jubilejas, kas tiks svinēta un reizē apraudāta 19. decembrī. Šis bārs Aldaru ielā, netālu no Zviedru vārtiem, bija iecienīta vieta to cilvēku vidū, kuriem mūzika nav vienaldzīga - tur skanošais tika raksturots kā kaut kas svaigs un atšķirīgs no Vecrīgas popmūzikas trokšņa, paļaujoties uz to cilvēku gaumi, kuru pārziņā ir vakara mūzikas izvēle, zinot, ka tā vismaz daļēji sakritīs ar bāra saimniekiem un apmekletājiem.
Protams, robežas starp tā saucamo popmūziku un alternatīvo, indī-šmindī vai ko tamlīdzīgu sen vairs nav pat trauslas, bet doma skaidra – bārā skanošā un arī tur mītošās tāda paša nosaukuma izdevniecības mūzika nebija ne tāda, ko varētu dēvēt par neuzbāzīgu fonu, ne arī tāda, kas izsauc uz mežonīgiem rituāliem. Paldies un ardievu, I Love You! Ilgu mūžu joprojām dzīvajiem! Diemžēl šāds novēlējums ne vienmēr piepildās - izrādās, nebūtībā aizpeld arī otra ļoti nozīmīga kultūras un iedvesmas oāze Vecrīgā - Krogs Aptieka. Izskatās, ka būs tomēr jāsauc ārstu.