Neatkarīgi no kalendārās un budžeta gadumijas mūziķiem un aktieriem, līdzīgi kā skolotājiem un skolēniem, jaunais gads iestājas rudenī, sākot teātra un koncertu ziemas sezonu. Tā sākas ar jaunām cerībām, plāniem un apņēmību tos īstenot. Un… ar neziņu, ko nesīs budžeta samazinājums kultūrā, kas neietilpst mūsu valsts prioritāšu lokā.
17. septembrī savu desmito sezonu sāka kamerorķestris Sinfonietta Rīga. 18. septembrī sāksies ikgadējais Rudens kamermūzikas festivāls. Atklāšanas koncertā Dzintaru Mazajā zālē – Latvijā vēsturiski pirmajā uzbūvētajā koncertzālē un patlaban vislabākajā kamermūzikas zālē, kas pēc restaurācijas un pārbūves pirmoreiz būs pieejama visu gadu, – festivāls piedāvā vienu no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem – Kazalsa kvartetu no Spānijas. Astoņās festivāla programmās līdz 16. oktobrim amplitūdā no klasikas līdz Keidža avangardam un visjaunākajai latviešu mūzikai klausīsimies igauņu diriģenta Tenu Kaljustes, Latvijas Radio kora un Sinfonietta Rīga Arvo Perta mūzikas programmu, kuras ieraksts pasaulē guvis visaugstāko novērtējumu – Grammy balvu. Tiksimies ar mūsu izcilajiem ārzemēs rezidējošajiem mūziķiem – ērģelnieci Ivetu Apkalnu, vijolnieci Evu Binderi, čellisti Kristīni Blaumani, pianistu Reini Zariņu.
Festivāls skanēs ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet arī Daugavpilī, Ventspilī un Rēzeknē, pierādot, ka kamermūzika ir vismobilākais, vispieejamākais žanrs. Taču Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma Kamermūzika, kas savulaik funkcionēja Latvijas koncertu pārraudzībā ar 270 000 latu lielu gada budžetu, bet tika likvidēta ekonomiskās krīzes laikā, tā arī nav atjaunota līdz šim brīdim. Nekas arī neliecina, ka drīzumā gaidāmas pārmaiņas.
Kamermūzikas koncerti, protams, turpinās, bet par tiem jācīnās skarbā konkurencē ar visiem VKKF mūzikas un dejas ekspertu padomē iesniegtajiem projektiem. Spēku samērs nav līdzvērtīgs, slodze gan projektu rakstītājiem, gan izskatītājiem ir neadekvāti liela, kapacitātei neatbilstoša, un process – neefektīvs. Diemžēl tā jācīnās tieši tagad, kad cita pēc citas Latvijas reģionos ver durvis jaunas daudzfunkcionālās koncertzāles: jau oktobrī kārta Liepājas Lielajam dzintaram. Tāpēc valsts SIA Latvijas koncerti spītīgi turpina labāko koncertideju konkursus: tos vērtē profesionāļu žūrija un izziņo uzvarētājus. Nav tikai zināms, vai izdosies dabūt VKKF finansējumu… Par labākajiem atzītos vairāk nekā piecdesmit koncertpiedāvājumus šonedēļ īpašā seminārā Spīķeros piedāvās Latvijas pašvaldībām.
Kultūra, kas jau daudzreiz dažādos laikos glābusi, uzmundrinājusi, stiprinājusi un vienojusi Latvijas (un ne tikai) cilvēkus, vispārliecinošāk spodrinājusi Latvijas tēlu pasaulē un ar kvalitatīvo piedāvājumu piesaista arī tūristus, cieņu savās mājās nebauda. Par to signalizē arī Ministru kabinetā jau atkārtoti atliktā lemšana – ļaut vai neļaut Latvijas koncertiem, Operai, Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim paturēt šā gada peļņas daļu.