Nacionālā kino balva Lielais Kristaps nu gan šogad ir ietrāpījusi taisni virpuļviesuļa centrā – piecas dienas pirms atklāšanas tika izsludināta ārkārtējā situācija, un organizatoriem nācās steigšus pārorientēties uz plānu B, kas laimīgā kārtā bija jau iepriekš gatavots. Tātad faktiski pirmoreiz Lielā Kristapa vēsturē (vismaz XXI gadsimtā) filmu vērtēšanas un apbalvošanas norises nepavada seansi kinoteātrī (Splendid Palace plānotā programma ir atcelta), bet pēkšņi izrādās, ka tas netraucē sasniegt Nacionālās kino balvas mērķus, jo šī ekstrēmā situācija pierāda, ka XXI gadsimtā ir kardināli mainījusies Latvijas filmu pieejamība – par labu skatītājam, protams. Gadu gadiem Lielā Kristapa relīzēs ticis uzsvērts, ka Nacionālās kino balvas norises datumi ir "vienīgā iespēja vienkopus noskatīties jaunākās Latvijas filmas", un tam bija nepieciešami speciāli organizēti seansi kinoteātrī, bet tagad izrādās, ka arī tāpat praktiski visas aktuālās filmas ir skatītājiem pieejamas – tajā vai citā straumēšanas platformā vai televīzijā.
Minifestivāla formāts
Šī tendence pieņēmās spēkā līdz ar vispārējo distancēšanos jau pavasarī, tomēr tas ir arī dabiskais filmu izplatīšanas ceļš, kas pamazām kļūst pašsaprotams arī Latvijā, – pēc kinoteātru repertuāra dzīves noslēguma (vai pat jau agrāk, paralēli kinoteātriem) filmas nonāk nevis plauktos, skapjos vai pagultēs, bet straumēšanas platformās, kur tās ir pieejamas jebkurā laikā un daudz plašākā teritorijā.
Arī Lielā Kristapa konkursa programmā ir daudz tādu filmu, kuras skatītājiem jau pazīstamas, jo pabijušas kinoteātru repertuārā (pat ja nelietīgais vīruss visādi centies šim procesam traucēt) un tagad atrodamas internetā – Vimeo kontos, Shortcut/Helio vai LMT viedtelevīzijā. Turklāt šogad pirmoreiz Lielā Kristapa programma tiek atklāta arī Nacionālā kino centra portālā filmas.lv, kur balvām nominēto filmu izlase būs pieejama tādā kā minifestivāla formātā – vairākas dienas bez maksas un visā pasaulē.
Laikraksta nodošanas termiņi un raksta apjoms neļauj ielaisties tālākā detalizācijā, bet skatītājiem jāatceras galvenais – Lielā Kristapa dienās jebkuru balvām nominēto filmu varēs noskatīties tiešsaistē vai nu par maksu, vai bez tās (tas atkarīgs no katras filmas izplatīšanas līguma); tāpat vai nu neierobežotā laikā, vai konkrētā seansā un pat pirmizrādē. Atliek tikai sekot ceļa kartēm festivāla mājaslapā lielaiskristaps.lv, kur atrodama arī kataloga informācija par katru filmu, un portālā filmas.lv.
Restaurētā klasika
Vēl viens notikums kategorijā "šogad pirmoreiz" – portālā filmas.lv ir ievietota restaurētu klasikas filmu programma, kas veltīta balvai par mūža ieguldījumu kinomākslā. Šogad balvu saņems kinooperators Kalvis Zalcmanis, un ar Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras ministrijas gādību speciāli šim notikumam restaurētas piecas dokumentālās filmas no apmēram četrdesmit gadu senas vēstures.
Gluži hrestomātisks ir programmas senākais darbs – 1972. gadā uzņemtā Herca Franka īsfilma Mūžs, kurai tieši precīzais un emocionālais operatora darbs ir sagādājis visspilgtāko kadru – filmas varoņa, Lielvārdes kolhoza priekšsēdētāja Edgara Kauliņa, vīrišķīgi skopo asaru. Programmā iekļauta arī filma Atbalss (1983) par Mazsalacas skolu, no kuras nāk gan Kalvis Zalcmanis, gan filmas režisors Ansis Epners (un aktrise Līga Liepiņa, kā redzams filmas kadros), vēl arī poētisks un vispārināts Dziesmu svētku tēls īsfilmā Virsdiriģenti (1985), kas balstīta vērīgā operatora darbā, un divas režisores Laimas Žurginas filmas, kuru centrā ir radošas personības: Neglītais pīlēns – cilvēka bērns (1985, par mākslinieka Andra Grinberga neparastajām zīmēšanas stundām Mazirbes internātskolā) un Džemma (1986, par izcilo personību mākslinieci Džemmu Skulmi).
Operatora Kalvja Zalcmaņa retrospekcija ir apgādāta ar subtitriem angļu valodā un pieejama bez maksas visā pasaulē, turklāt tā paliks portālā arī pēc Lielā Kristapa noslēguma, tādējādi papildinot tur jau atrodamo klasiskā mantojuma sarakstu. Šis fakts pārmet tiltiņu uz nākamo "pasaules mēroga pasākumu", kas portālā tiks atklāts drīz pēc Lielā Kristapa, – restaurētās Latvijas kinoklasikas sadaļu, konceptuāli veidotu, ar teorētisko bāzi apgādātu un pieejamu visā pasaulē (ar tulkojumu).
Ar šo iniciatīvu Latvijas filmu nozare iegūst vēl vienu "civilizācijas pazīmi" – šajos laikos ir tikai normāli, ja katras valsts kinoklasikas mantojums – kaut vai nelielās devās, bet kvalitatīvi digitalizēts vai pat restaurēts – kļūst pieejams interesentiem, pētniekiem un sinefiliem visā pasaulē. Tieši šajā virzienā arī Latvijā sadarbojas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, kas filmu restaurāciju nodrošina par ERAF projektā pieejamo finansējumu, filmu studija Lokomotīve, kas izpilda restaurācijas pasūtījumus, un Nacionālais kino centrs, kas šīs filmas ievieto portālā filmas.lv.
Nu labi, tas vēl tikai būs, šonedēļ jau pietiek #Ēkultūras ar Lielo Kristapu vien, bet galvenais, kas ir jāpatur prātā kinoskatītājiem, ir divas lietas. Pirmkārt, arvien vairāk filmu, arī Latvijas filmu, ir legāli pieejamas interneta resursos, un tas ir dabiski – progress nav atpakaļ pagriežams. Otrkārt, kinoteātros mēs vēl noteikti atgriezīsimies, jo tā ir pavisam cita un nepārvērtējama filmu skatīšanās pieredze, un abi modeļi viens otru papildina, nevis aizstāj.
Lielā Kristapa filmu skates no 12. līdz 15. novembrim norisināsies tiešsaistē un televīzijā.