Latgales vēstniecībā Gors līdz 10. decembrim skatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde Valsts pirmā flīģeļa stāsts. Tā Latvijas simtgades svētku laikā atklāj stāstu par unikālu, latviešu oriģinālmūzikas attīstībā nozīmīgu instrumentu – Baumaņu Kārļa flīģeli, pie kura savulaik komponēta mūsu valsts himna, kā arī izseko dziesmas Dievs, svētī Latviju! vēstures lappusēm. Izstāde balstīta uz trīs "vaļiem" – fakti, emocijas un interakcija.
Glītums, pilnība un zīmes
Izstāde Valsts pirmā flīģeļa stāsts vēsta par flīģeļa neparasto ceļojumu, kas aizsākās XIX gadsimta 50. gados Pēterburgā, kur instruments nonāca Baumaņu Kārļa īpašumā, pēc tam veda uz Limbažiem, komponistam atgriežoties dzimtajā zemē, bet vēlāk pēc ūtrupes, vairākām pārvākšanās reizēm, kā arī Latvijas neatkarības atjaunošanas flīģelis savu spozmi un nozīmību atguva Rakstniecības un mūzikas muzejā. Sākotnēji neviens pat nenojauta, ka kārtējā tipveida ražojuma stīgas tiks uzskaņotas Latvijas valsts himnas radīšanas brīnumam.
Skolotājs un jaunlatviešu kustības darbinieks Baumaņu Kārlis piedzimst 1835. gadā Limbažu novadā. Ģimenē viņš ir sestais dēls. Mācās Limbažu draudzes skolā, tad apriņķa skolā un vēlāk Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, viņš 1858. gada rudenī pamet mājskolotāja darbu muižā un dodas uz Pēterburgu. XIX gs. 60. gadu beigās rodas Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares, komponists uzsāk oriģināldziesmu sacerēšanu. Šajā laikā viņš strādā par vācu valodas pasniedzēju, iestājas jaundibinātajā Pēterburgas latviešu lasāmajā biedrībā (1862) un kļūst par Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieku (1862–1865), kur tolaik darbojas arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5. novembra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!