Kristovskis: Kamēr būs NATO, tikmēr būs Latvija

Nopelnu skaitā bija politiķa ieguldītais lielais darbs Latvijas tuvināšanā NATO. Šim Latvijas drošības kategoriskajam imperatīvam Kristovskis bijis uzticīgāks nekā partijām, kuras sava iecirtīgā rakstura dēļ mainījis ne mazāk kā tie, kam tas publiski pārmests. Kad pirms diviem gadiem samilza viņa nesaskaņas ar citiem Vienotības līderiem, Kristovskis politiku pameta, lai iegūtu kārtējo izglītību. Tagad viņš ir gatavs jaunam izaicinājumam dzīvē. Turklāt apgalvo — arī Latvija ir gatava jauniem drošības izaicinājumiem.Fragments no intervijas:Kāpēc esat pagājis malā no politikas?Pašlaik man ir citi izaicinājumi dzīvē. Septembrī Londonā saņemšu biznesa vadības maģistra diplomu, vienu no pasaules topa izglītībām biznesā. Divus gadus esmu ar to nodarbojies. Šajā aspektā laiks ir lietderīgi pavadīts. Līdzās būvinženiera un juridisko zinātņu maģistra diplomiem un militārajām studijām tagad man būs arī biznesa izglītība.Jūsu mērķis ir darboties biznesā? No politikas nācās aiziet 50 gadu vecumā. Cilvēks šādā vecumā vēl nav norakstāms. Varu darboties jebkurā jomā, izlēmu, ka biznesā. Pilsoniskajā savienībā man bija virkne cerīgu iestrāžu, kas saistījās ar valsts ekonomisko attīstību. Taču viss iegrozījās savādāk... Kas bijis, tas bijis.Vienotības sanāksmēs vēl piedalāties?Nē, jau divus gadus esmu ārpus aprites.Cik svarīgas būs gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas?Gribu teikt tikai vienu — Vienotībai ir cienījams saraksts. Diemžēl autoritārais vadības stils ierobežo partijas potenciālu. Līdz ar to daudziem nav saprotams, kāpēc partija ar tādu iekšējo jaudu nespēj apliecināt gaidīto izaugsmi, līderību, kas vilktu valsti kalnā.Kādas sekmes paredzat Vienotībai rudenī Saeimas vēlēšanās?Tur klāsies daudz grūtāk jau minētā iemesla - autoritārā vadības stila dēļ.Cik liela ir iespēja, ka Saeimas vēlēšanas rudenī būs pēdējās brīvās vēlēšanas Latvijā? Tas tāds apokaliptisks jautājums. Es neesmu tik pesimistisks. Mēs tomēr esam Eiropas Savienībā un NATO.Vai militāri Latvija ir aizsargājama no Krievijas uzbrukuma? Ar konvencionālo karaspēku Krievija neuzbruks, kamēr tai būs vajadzīga Rietumu pasaule. Mēs jau nezinām, kādas problēmas nākotnē sagaida pašu Krieviju. Mums nav citas iespējas kā ticēt, ka kādā brīdī, kad sāksies atplūdi, tur parādīsies kāds politisks spēks, kas orientēsies uz Rietumu ideoloģiju. Bet ja šāds spēks neparādīsies vai paliks tikpat margināls kā tagad? Tad, paldies Dievam, sava veida dzelzs priekškars tagad atrodas nevis Baltijas jūrā, bet pirms Abrenes.Nesen intervējām Andri Grūtupu, viņš uzskata, ka Latvijā jāatjauno obligātais karadienests. Tam nav militāras nozīmes. Ir tikai patriotisma veidošanas, sabiedrības izglītošanas un organizēšanas nozīme. Turklāt tad esam atpakaļ pie tā paša jautājuma - cik valsts tam veltīs? Ar diviem procentiem no IKP obligātajā dienestā visus nevar iesaukt. Un nevar runāt par obligāto karadienestu, ja iesauc tikai katru septīto, astoto un pārējiem nav jāiet dienēt. Kad es biju aizsardzības ministrs, obligātais dienests beidzās. Iesaukt kazarmās un nepaēdināt, neiedot zābakus, nevienu reizi nedot izšaut? Kāda jēga no tāda obligātā dienesta? Ja nerunājam par to, cik tas maksā un kas šos cilvēkus apmāca, pārējais ir tikai tukša vāvuļošana. Ja mēs domājam, ka mūsu galvenā problēma ir Krievijas konvencionāla invāzija - kas nekad nebūs, pašlaik, kā rāda Ukraina, aktuāls ir specvienību karš -, tad obligātais dienests no militārā viedokļa sevi neattaisno. Pats esat dienējis?Mana militārā pakāpe ir rezerves pulkvedis. Ko jūs darītu, ja sāktos karadarbība?Pildītu savu pilsoņa pienākumu, mājās mierīgi nosēdēt nevarētu. Cits jautājums, ko no manis sagaida, vai mans redzējums kādam ir vajadzīgs. Labāk netraucēt tiem, kuri šajā brīdī kaut ko veido. Runājot par Zemessardzi, redzu, ka tur cilvēkiem joprojām ir tas gars, kas bija barikāžu laikā, ka profesionālā gatavība un entuziasms sargāt savu valsti nav zaudēti. Ja Zemessardzes komandieris manu redzējumu uzskatītu par vajadzīgu, es noteikti neatteiktu.Ulmaņlaikā bija aizsargu organizācija, kuras biedri 1940.gadā jutās pievilti no Ulmaņa puses. Kā Ulmanim būtu vajadzējis rīkoties? Ulmanis jaunībā bija diezgan apņēmīgs, bet šīs liktenīgās neizlēmības dēļ viņš, manuprāt, ir pārāk augstā godā celts, mēs par šo neizlēmību maksājam. Mūsu virsnieki un karavīri tik un tā tika zaudēti. Vajadzēja pretoties, kā to darīja somi. Protams, arī viņi daudz zaudēja, bet nezaudēja savu vietu vēsturē, viņiem nav jācīnās ar meliem. Krievi viņiem nevar pārmest, ka viņi nav šāvuši, kamēr mums jebkurš, kas grib noķengāt Latvijas valsti, velk ārā šo argumentu (un aizmirst, ka arī tad pastāvēja starptautiski līgumi, kas definēja agresiju).No šajā intervijā teiktā rodas iespaids, ka esat pārliecināts - Latvija ir drošībā.Ja mēs nebūtu NATO, tad man būtu jāsaka, ka mums nav izredžu pie esošā ģeopolitiskā izkārtojuma. Kamēr būs NATO, tikmēr būs Latvija. Tāpēc mums jābūt Eiropas un Rietumu civilizācijas patriotiem un pārstāvjiem.Visu interviju ar Ģirtu Valdi Kristovski lasiet 25.aprīļa žurnālā Sestdiena!