Krievijas slepeno dienestu ēna

Mūsdienās Krievijā pastāv trīs lieli drošības dienesti. Starp tiem visbiežāk pieminētais, protams, ir PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) pēctecis – Federālais drošības dienests (FDD), kuru kopš 2008. gada vada armijas ģenerālis Aleksandrs Bortņikovs. FDD arī ir pats daudzskaitlīgākais no Krievijas drošības dienestiem – tiek lēsts, ka tā darbinieku skaits pārsniedz 90 tūkstošus cilvēku, kas arī saprotams, jo dienesta kompetencē atrodas būtībā visi valsts iekšējās drošības jautājumi, tostarp robežapsardze. Tāpat FDD pienākumu lokā ir pretizlūkošana, cīņa ar terorismu, organizēto noziedzību utt. Oficiāli FDD nodarbojas arī ar izlūkošanu, tomēr kopumā šī struktūra ārvalstīs darbojas ļoti reti un tikai izņēmuma gadījumos. Tiesības nodarboties ar izlūkošanu, tostarp ārvalstīs, ir arī maz zināmajam Krievijas Federālajam apsardzes dienestam, kura galvenais uzdevums ir valsts augstāko amatpersonu drošības garantēšana. Vai šīs tiesības tiek arī izmantotas, gan nav zināms, jo apsardzes dienests nekādās spiegu spēlēs vismaz oficiāli nekad nav piedalījies, koncentrējoties uz saviem tiešajiem pienākumiem.

Slepenā darbība ārvalstīs atrodas Ārējās izlūkošanas dienesta kompetencē. Šis dienests ir tiešs PSRS VDK Pirmās galvenās pārvaldes (1991. gadā uz īsu brīdi pārdēvētas par PSRS Centrālo izlūkdienestu) mantinieks. Tāpat kā savulaik VDK Pirmā galvenā pārvalde, mūsdienās Ārējās izlūkošanas dienests atbild par politisko, ekonomisko un zinātniski tehnisko izlūkošanu un ar šīm jomām saistītajām Krievijas slepenajām operācijām aiz valsts robežām. Cik liels ir Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieku skaits, oficiāli, protams, nav zināms, taču neoficiāli tiek lēsts, ka tie varētu būt 12–15 tūkstoši cilvēku. Dienesta direktors savukārt ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuviem līdzgaitniekiem, PSRS VDK Augstākās skolas absolvents, bijušais Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins. Dienesta struktūrvienība ir arī Krievijas Stratēģiskās analīzes institūts, kuru vada šīs valsts ekspremjers Mihails Fradkovs.

Rietumvalstīs, it īpaši ASV un Lielbritānijā, tiek uzskatīts, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojas arī ar slepenu Eiropas radikālo partiju (tādu kā Jobbik Ungārijā, Nacionālā fronte Francijā utt.) finansēšanu, lai grautu Eiropas Savienības politisko vienotību, tostarp jautājumā par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kā arī cenšas ietekmēt vēlēšanu procesus rietumvalstīs un eiroatlantisko solidaritāti, kavēt ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Eiropā, atbalstīt Krievijas enerģētiskos projektus un veikt citas līdzīgas darbības. Neraugoties uz visām šīm apsūdzībām, kā arī faktu, ka tieši Sergeja Nariškina vadītais dienests ir galvenais un pats nozīmīgākais no ārvalstīs strādājošajiem Krievijas izlūkdienestiem, pēdējais skaļais ar dienestu saistītais skandāls notika vēl 2010. gadā, kad kāds pārbēdzējs atklāja ASV varas iestādēm desmit Krievijas tā dēvēto guļošo nelegālo aģentu, tostarp Annas Čepmenas, vārdus.