Kurdu "Miera avots"

Turku manevrs bija iespējams, jo ASV prezidents Donalds Tramps nolēma izvest no Sīrijas amerikāņu karaspēku. Aptuveni tūkstotis amerikāņu karavīru līdz šim bija kalpojuši kā buferis, kas nodrošināja, ka ASV sabiedrotie – Turcija un Sīrijas kurdi – neuzbruka viens otram. Trampa soli kā ļoti tuvredzīgu un bīstamu kritizē gan ASV, gan citviet pasaulē, jo amerikāņu aiziešana nozīmēja ne vien zaļo gaismu Turcijas iebrukumam un jaunas frontes atklāšanu jau tā komplicētajā Sīrijas karā, bet arī milzīgu Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra el Asada un viņa sabiedroto Krievijas un Irānas uzvaru. Turpretī vislielākie zaudētāji noteikti ir kurdi.
 

ASV galvenie sabiedrotie

Pirms pilsoņu kara izcelšanās kurdi veidoja aptuveni 7–10% no Sīrijas iedzīvotāju skaita. Vairākas desmitgades Sīrijā valdošā Asadu ģimene izvērsa represijas pret kurdiem, daudziem no viņiem nepiešķirot Sīrijas pilsonību un atņemot viņiem piederošās zemes. Pēc tam kad 2011. gadā valstī izcēlās karš, lielās kurdu politiskās partijas izvairījās pieslieties kādai no karojošajām pusēm. Kurdu komandētie spēki pilnu kontroli pār pārsvarā kurdu apdzīvotajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos ieguva 2012. gadā pēc tam, kad tās atstāja Asadam lojālie spēki, lai koncentrētos cīņām pret opozīciju atbalstošajiem dumpiniekiem citur. 

2014. gada septembrī IV sāka masīvu uzbrukumu kurdu tolaik pārvaldītajai Ain el Arābas pilsētai pie robežas ar Turciju. Kurdu spēkiem, kas varonīgi pretojās, palīgā nāca ASV vadītā starptautiskā koalīcija, kas veica uzlidojumus džihādistu pozīcijām. Pēc tam kad IV kaujinieki atkāpās, kurdi kļuva par koalīcijas galvenajiem sabiedrotajiem uz zemes. Sīrijas kurdu vislielākais bruņotais formējums

Tautas pašaizsardzības spēki (YPG) 2015. gadā izveidoja aliansi ar vairākiem arābu paramilitārajiem grupējumiem un nodēvēja to par Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF). Par alianses mērķi tika noteikts sekulāras, demokrātiskas un decentralizētas Sīrijas izveidošana.

SDF ar starptautiskās koalīcijas palīdzību no gaisa un militārajiem konsultantiem uz zemes atkaroja no IV aptuveni ceturto daļu Sīrijas teritorijas, bet šogad martā tika paziņots par džihādistu grupējuma pēdējā bastiona krišanu. 

Taču SDF brīdināja, ka joprojām pastāv nelielas IV šūniņas, kas darīs visu, lai atjaunotu "kalifātu".

Kurdu kontrolētie spēki arī paziņoja, ka ir sagūstījuši 12 tūkstošus IV kaujinieku, bet bēgļu nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos atrodas vēl vairāki desmiti tūkstoši sieviešu un bērnu, kas ir saistīti ar džihādistiem. Daudzi no sagūstītajiem džihādistiem un viņu ģimenes locekļiem ir rietumvalstu pilsoņi, tāpēc ASV aicināja repatriēt šos cilvēkus, tomēr vairākums valstu ir atteikušās to darīt.
 

Pieprasa autonomiju

2014. gadā kurdu kontrolētajā Sīrijas daļā izveidoja Ziemeļu un austrumu Sīrijas autonomo administrāciju, ko plašāk pazīst kā Rožavu. To neatzīst ne Sīrijas valdība, ne starptautiskā sabiedrība. Tas faktiski ir federāli pārvaldīts valstisks veidojums, kas sastāv no vairākiem mazākiem reģioniem. Katram no Rožavā ietilpstošajiem reģioniem ir savs karogs, un pie varas ir iedzīvotāju vēlētas padomes. Tās organizē atkritumu savākšanu, izšķir strīdus un atbild par veselības aprūpi un sabiedrisko drošību. Rožavas "konstitūcija" garantē vārda un pulcēšanās brīvību, dzimumu vienlīdzību, kā arī visu reliģiju un valodu līdztiesību, raksta Theconversation.com. Atšķirībā no vairuma valstu Tuvajos Austrumos, kur reliģija un politika iet roku rokā, Rožava ir sekulāra.