Tumšākā aizdomu ēna krīt uz karalistes faktisko vadītāju troņprinci Muhammedu bin Selmānu, kurš ir neiecietīgs pret vismazāko kritiku. Hašogi nav vienīgais režīma kritiķis, kas ir kritis jaunā monarha nežēlastībā, jo kopš Muhammeda bin Selmāna nostiprināšanās pie varas represiju āmurs trāpījis daudziem viņam neērtiem cilvēkiem. Taču žurnālista nonāvēšana nopietni iedragājusi troņprinča rūpīgi kultivēto reformatora imidžu.
Represijas nepieredzētā līmenī
Līdz šim Saūda Arābijas troņprincis bija izpelnījies starptautisku apbrīnu un uzslavas par apņemšanos veikt apjomīgas ekonomiskas un sociālas reformas ultrakonservatīvajā karalistē, parādot to pasaulei kā atvērtu un mūsdienīgu valsti. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai samazinātu Saūda Arābijas tautsaimniecības milzīgo atkarību no energoresursu eksporta, kas ģenerē 90% no valsts ienākumiem. Ambiciozais nacionālās attīstības plāns, kam dots nosaukums Vīzija 2030, paredz veikt milzu ieguldījumus perspektīvās nozarēs un palielināt sieviešu lomu sabiedriskajā dzīvē un īpatsvaru darba tirgū.
Dažu pēdējo gadu laikā Saūda Arābijā ir atcelts aizliegums sievietēm vadīt transportlīdzekļus, viņām turpmāk nebūs jāprasa sava vīriešu kārtas aizbildņa piekrišana, lai iegūtu izglītību, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus un sāktu uzņēmējdarbību, tāpat saūdarābietes tagad drīkst apmeklēt sporta pasākumus atsevišķos stadionos un piedalīties fiziskās aktivitātēs publiskās vietās. Valdība arī nolēma, ka turpmāk sievietes pēc laulības šķiršanas varēs saglabāt aizbildniecību pār bērniem. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, Saūda Arābijas sievietes gan joprojām ir ļoti atkarīgas no vīriešiem.
Karaliste pērn atcēla arī kinoteātru aizliegumu, valdība ir apsolījusi atvest uz Saūda Arābiju "pasaules līmeņa" zvaigžņu koncertus (šogad karalistē uzstājās franču elektroniskās mūzikas metrs Žans Mišels Žārs) un plāno iztērēt 8 miljardus dolāru (7 miljardi eiro), lai izveidotu milzīgu izklaides kompleksu, kam nākotnē ik gadu būs jāuzņem aptuveni 17 miljonu apmeklētāju, tostarp no ārvalstīm. Vēl pusmiljardu dolāru (440 miljardi eiro) atvēlēs tehnoloģiju pilsētas Neom attīstīšanai, kas jau ir nodēvēta par Saūda Arābijas silīcija ieleju.
Saūda Arābijā notiekošās straujās un radikālās pārmaiņas nav noliedzamas, taču vispārējā sajūsmā pasaulē līdz šim mazāku uzmanību izpelnījās ziņas par to, ka aiz reformu fasādes notiek izrēķināšanās ar tiem, kas iebilst modernizācijai no augšas, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli.
"Saūda Arābijas valdība nekad nav pacietusi vārda brīvību vai atšķirīgu viedokli," raksta karalistes pētniece Hiba Zajadīna no cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch. "Bet Muhammeda bin Selmāna vadībā represijas ir sasniegušas nepieredzētu līmeni." Piemēram, šovasar neilgi pirms aizlieguma atcelšanas sievietēm vadīt auto varasiestādes arestēja vairākas no pazīstamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm, kuras apsūdzēja valsts nodevībā. Ir arestēti arī vairāki ietekmīgi garīdznieki, kuri nav mierā ar valdības vēlmi samazināt reliģijas lomu sabiedrībā.
Tāpat karaliste aktīvi vēršas pret režīma kritiķiem ārpus Saūda Arābijas robežām. Pazīstamā cilvēktiesību organizācija Amnesty International paziņojusi, ka Saūda Arābijas specdienesti ir izmantojuši spiegprogrammatūru, lai mēģinātu ielauzties organizācijas darbinieku viedtālruņos un varētu noklausīties viņu sarunas, lasīt elektronisko saraksti, piekļūt privātajām attēlu galerijām un izsekot personu pārvietošanos. Kiberuzbrukumi ir notikuši arī pret ārzemēs dzīvojošiem saūdarābiešu disidentiem.
Savukārt laikraksts The New York Times vēsta, ka ar troņprinča svētību radīta interneta troļļu armija, kuras uzdevums ir sociālajos tīklos izplatīt naidīgus ziņojumus par ietekmīgiem karaļnama oponentiem. Līdz šim regulārs šo virtuālo uzbrukumu mērķis bija arī noslepkavotais žurnālists Hašogi.
Tramps neērtā situācijā
Hašogi slepkavība ir ļoti melns traips uz Saūda Arābijas valdošā režīma mundiera, ko tik drīz nevarēs iztīrīt, jo noziegums un tā izmeklēšana vēl nedēļām būs starptautiskās sabiedrības fokusā. Notikušais ir izpelnījies milzīgu sašutumu Rietumos, kur daudziem beidzot ir nokritušas rozā brilles, caur kurām troņprincis Muhammeds bin Selmāns tika uzlūkots kā moderns līderis, kas varētu ienest demokrātijas vēsmas ļoti konservatīvajā valstī.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. novembra numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
M
Raitis
Latvānis