Ar paziņojumu par stratēģijas izstrādi LGBT tiesību nodrošināšanai apstākļu sakritības dēļ Eiropas Komisija nāca klajā vienā dienā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu Latvijā par neatbilstošu Satversmes 110. pantam atzīt likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Minētais konstitūcijas pants nosaka, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt aizsardzību visām ģimenēm, un ST uzskata, ka ģimenes jēdziens ir traktējams plašāk, nevis tikai kā laulībā balstīta savienība. Attiecīgi – valsts pienākums ir aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes.
Likuma neatbilstība Satversmei Saeimai jānovērš līdz 2022. gada 1. jūlijam. Praksē šis ST lēmums nozīmē, ka izmaiņas likumos nāksies veikt pašreizējam Saeimas deputātu sastāvam, kas līdz šim jau vairākkārt atteicies regulēt viendzimuma attiecības. Ņemot vērā Latvijas sabiedrībā valdošos pamatā konservatīvos noskaņojumus, var pieņemt, ka parlamentārieši arī nesteigsies ar likumu mainīšanu (runa šajā gadījumā varētu būt par Darba likumu), tostarp meklējot ceļus, kā pāradresēt šo pienākumu jau nākamajam parlamenta sastāvam.
Gadījumā, ja tiks apstiprināta EK rosinātā stratēģija, ieskaitot sankcijas pret valstīm, kuras nevēlas iet pa EK noteikto ceļu viendzimuma attiecību jautājumos, pastāv iespēja, ka konservatīvie noskaņojumi var kļūt arī par Latvijas problēmu. Tiesa, pavisam nelielu, salīdzinot ar dažām citām Austrumeiropas valstīm, kur centieni panākt stratēģijas apstiprināšanu var vēl vairāk pasliktināt jau tāpat ne visai spožās attiecības ar Briseli.
Ko paredz stratēģija
EK prezentētajos dokumentos norādīts, ka ES ir izdevies panākt pakāpenisku progresu LGBT (oficiāli LGBTIK, publikācijā izmantots ikdienā lietotais apzīmējums LGBT – red.) līdztiesības jomā, tomēr pret šo kopienu vērsta diskriminācija joprojām pastāv. Saskaņā ar statistikas datiem – 2019. gadā 43% kopienas pārstāvju ES valstīs joprojām izjutuši diskrimināciju, turklāt Covid-19 krīze situāciju vēl pasliktinājusi. Šo iemeslu dēļ EK uzskata par nepieciešamu piedāvāt virkni tiesisku un finansiālu pasākumu nākamajiem pieciem gadiem, lai novērstu nevienlīdzību un citas LGBT kopienas problēmas. Kā paziņoja EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vietniece Vēra Jourova (eirokomisāre no Čehijas, kuras pārziņā atrodas tāda joma kā vērtības un pārredzamība, ieskaitot likuma varu), "ikvienam ir jānodrošina iespēja būt viņam pašam – bez bailēm un vajāšanas".
"Tas ir tas, ar ko nodarbojas Eiropa, un tas ir tas, ko mēs aizstāvam. Pirmā stratēģija ES līmenī nostiprinās mūsu kopīgos centienus nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem," plašsaziņas līdzekļi citē Jourovas teikto.
Piedāvātā stratēģija ir balstīta uz četriem pīlāriem, kas definēti kā diskriminācijas apkarošana, drošības garantēšana, iekļaujošas sabiedrības veidošana un vadošā loma cīņā par LGBT kopienas līdztiesības nodrošināšanu visā pasaulē. Aiz katra no šiem pīlāriem savukārt stāv "virkne mērķtiecīgu darbību". Kas attiecas uz tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju, EK paredzējusi veikt dalībvalstu novērtēšanu, it īpaši nodarbinātības jomā, un līdz 2022. gadam plānots publicēt ziņojumu par Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas piemērošanu. Jau balstoties uz šo ziņojumu, tad arī tiks rosinātas pārmaiņas nepieciešamajos tiesību aktos un regulējumā. Tostarp dokumentā norādīts, ka "īpaša uzmanība būs pievērsta neobjektivitātes un diskriminācijas riskam saistībā ar mākslīgā intelekta sistēmām". Cits stratēģijas punkts paredz paplašināt ES noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā naida noziegumus, tostarp naida runu, kas vērsta pret LGBT, – ar atbilstīgu iniciatīvu paredzēts nākt klajā nākamgad.
Paralēli tam EK plāno finansiāli atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot pret LGBT vērstus naida noziegumus. Šī iniciatīva, jāpiebilst, jau paspējusi izraisīt atsevišķu reliģisko aprindu satraukumu, jo to pārstāvji bažījas, ka šādi LGBT aktīvistiem tiks nodrošināta iespēja vērsties pret ticīgajiem un plašāk arī pret tradicionālajām reliģijām, kuras nosoda viendzimuma attiecības un uzskata tās par pretdabiskām.
Vēl cits būtisks punkts paredz novērst atšķirības tiesību aktos starp ES dalībvalstīm, kurās pastāv bieži vien pat radikāli dažāda attieksme pret viendzimuma ģimenēm, vecāku statusu u. tml. jautājumiem. Patlaban Eiropas Savienībā ir valstis, kuras viendzimuma ģimenes par ģimenēm juridiski neatzīst un arī par vecākiem uzskata tikai māti un tēvu. Stratēģijā tiek solīts, ka EK nāks klajā ar likumdošanas iniciatīvu par vecāku statusa starpvalstu atzīšanu, kā arī pētīs iespējamos pasākumus, ar kuru starpniecību atbalstīt viendzimuma partnerattiecību savstarpējo atzīšanu ES dalībvalstīs. Tāpat solīts, ka EK regulāri uzraudzīs stratēģijā izklāstīto darbību īstenošanu un 2023. gadā iesniegs vidusposma pārskatu. Papildus tam eirokomisāres Dalli virsvadībā tiks sekots arī tam, lai cīņa par LGBT vienlīdzību un attiecīgi pret diskrimināciju tiktu iekļauta visās ES pamata iniciatīvās un stratēģijās.
"Mēs joprojām esam tālu no pilnīgas iekļaušanas un atzīšanas, kuru ir pelnījusi LGBT. Es ticu, ka kopīgi ar dalībvalstīm mēs varam padarīt Eiropu labāku un drošāku visiem. Tāpēc stratēģija aicina tās dalībvalstis, kurām nav savu nacionālo stratēģiju LGBT līdztiesības nodrošināšanai, tādu pieņemt, lai panāktu LGBT līdztiesību savā valstī," stratēģijas prezentēšanā paziņoja Dalli.
Pret labējiem?
Kā uzsver aģentūra Reuters, šādas EK stratēģijas parādīšanās galvenais iemesls ir fakts, ka vairāku ES Austrumeiropas dalībvalstu labējās valdības pret LGBT vērstas kampaņas ir padarījušas par savas ideoloģijas centrālo elementu. (Šādu apgalvojumu gan var uzskatīt arī par pārspīlējumu, tomēr fakts, ka tradicionālajiem priekšstatiem par laulībām, ģimeni utt. ir atvēlēta būtiska loma daudzu Austrumeiropas labējo partiju, tai skaitā pie varas esošu, ideoloģijā, nav apstrīdams.) Lai arī eirokomisāre līdztiesības jautājumos līdz šim izvairījusies minēt konkrētas valstis, Reuters norāda, ka paziņojuma adresāti jeb valstis, kurās vērojama attiecīgā veida diskriminācija, ir skaidri zināmas – tās ir "bijušās komunistiskās valstis Austrumeiropā". Visbiežāk par līdztiesības normu neievērošanu pēdējā laikā tiek kritizētas Polija un Ungārija.
Tā, sākot ar pagājušo gadu, ap simt Polijas pilsētu un pašvaldību parakstījušas rīkojumus, ar kuriem šo apdzīvoto vietu teritorijas pasludinātas par "ideoloģiski no LGBT brīvām zonām". Šīm rezolūcijām gan ir simbolisks raksturs un nav likuma spēka, tomēr šāds žests apvienotās Eiropas līmenī tiek uzskatīts par daļu no LGBT sabiedrības diskriminēšanas un tiesību ierobežošanas kampaņas Polijā. Šajā ziņā bieži tiek citēts valsts valdošās partijas, konservatīvās Likums un taisnīgums (Prawo i Sprawiedliwość , PiS), parlamentārietis Pšemislavs Čarneks, kurš publiski paziņoja, ka "LGBT ideoloģija ir izaugusi no tām pašām saknēm, no kurām izauga hitleriskais nacionālsociālisms".
PiS oficiālā nostāja šajā jautājumā ir, ka cilvēki ar netradicionālu seksuālo orientāciju "nekad nav tikuši izslēgti no sabiedrības", tomēr tajā pašā laikā LGBT ir "bīstama ideoloģija", kas izplatās Polijā un kam jādod atbilstošs pretspars. Šādu viedokli savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā vairākkārt pauda arī Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš vienlaikus solīja aizstāvēt Polijas ģimenes "no importētās LGBT ideoloģijas", kura atbilstīgi Dudas teiktajam agresīvi cenšoties seksualizēt bērnus. Tāpat Duda ir aicinājis aizliegt skolās mācīt par homoseksuāļu tiesībām.
Turpretī EK nepiekrīt, ka Polijas varas iestāžu un politiķu retorika, kā arī jau pieminēto no LGBT ideoloģijas brīvo zonu izveide nav diskriminējoša. Kā izdevumam Politico nesen izteicās eirokomisāre Dalli, viņa nevar "saprast, par kādu LGBT ideoloģiju ir runa". "Cik man zināms, LGBT ir abreviatūra, nevis ideoloģija. Tās nav zonas, brīvas no LGBT, tās ir zonas, brīvas no cilvēces. Tāpēc, ka mēs runājam par cilvēkiem. Kad jūs izslēdzat LGBT, jūs izslēdzat daļu cilvēces," izdevums citē amatpersonas teikto.
Šā gada septembra beigās 50 valstu vēstnieki arī parakstīja atklātu vēstuli Polijas vadībai ar aicinājumu apturēt diskrimināciju, par kuras esamību līdztekus iepriekš minētajam liecina arī tas, ka Polijā nav atļautas viendzimuma laulības un viendzimuma pāriem ir aizliegts adoptēt bērnus.
Pateicoties šādam fonam un Polijas valdības nepiekāpībai, regulāri izskan dažādu cilvēktiesību un LGBT tiesību aizstāvju organizāciju viedoklis, ka tikai ar apvienotās Eiropas institūciju un citiem paziņojumiem situāciju mainīt nav iespējams, tāpēc Varšavu nepieciešams sodīt finansiāli. Tā izdevums Deutsche Welle citē cilvēktiesību aizstāvju organizācijas AllOut izpilddirektoru Metu Bērdu, kurš paziņojis, ka par efektīvu pasākumu kļūtu procedūras pret Poliju sākšana pēc 17Minētais pants paredz dalībvalstu atsevišķu tiesību apturēšanu ES līmenī, ieskaitot balsstiesību liegšanu ES Padomē. Protams, Bērds arī paziņojis, ka iedarbīgs spiediena instruments varētu būt Polijas finansēšanas pārtraukšana.
No Ungārijas līdz Igaunijai
LGBT tiesību aizstāvji tāpat mēdz norādīt, ka arī Ungārijas valdošā partija Fidesz, tuvojoties 2022. gadā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, izmanto pret kopienu vērstu retoriku. Kā raksta Bloomberg, koronavīrusa pandēmija ir radījusi problēmas Polijas un Ungārijas ekonomikai, un Budapešta, sekojot Varšavas piemēram, izmanto LGBT jautājumu sava konservatīvā elektorāta mobilizēšanai finanšu krīzes situācijā.
Bloomberg komentārs ir saistīts ar faktu, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns novembra sākumā nāca klajā ar ierosinājumu veikt pārmaiņas valsts konstitūcijā. Grozījumi paredz skaidri un nepārprotami definēt, ka bērni ir jāaudzina saskaņā ar kristīgajiem priekšstatiem par dzimumiem. Tāpat Fidesz ir izstrādājusi likumprojektu, kura pieņemšanas gadījumā viendzimuma pāriem Ungārijā tiks praktiski liegta bērnu adoptēšana. Adoptēt bērnus būs iespējams vienīgi laulātiem pāriem, tostarp likumprojektā ir norādīts, ka mātei šajā gadījumā ir jābūt sievietei, bet tēvam – vīrietim. Ungārijā, jāpiebilst, ir aizliegtas viendzimuma laulības (civilās savienības ir atļautas), tomēr LGBT pāriem ir iespējams adoptēt bērnus, ja adopciju kārto viens no partneriem.
Paskaidrojumos pie rosinātajiem labojumiem norādīts, ka Ungārijas varas iestāžu mērķis ir nodrošināt bērnu aizsardzību «no ideoloģiskām tendencēm, kuras rada draudus bērnu drošībai un veselīgai attīstībai». Jānorāda arī, ka šā gada maijā Ungārijā stājās spēkā likums, kas liedz veikt dzimuma maiņu dzīves laikā, nosakot, ka cilvēka dzimums ir tikai tāds, kāds tas bijis dzimšanas brīdī. Praksē attiecīgās pārmaiņas ir iespējamas, taču juridiski dzimuma maiņa Ungārijā atzīta netiks.
Tajā pašā laikā arī Ungārijas varas iestādes kategoriski noliedz jebkādu LGBT kopienas diskrimināciju un norāda: jau 2000. gadā Ungārijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka jebkādas diskriminācijas aizliegums nozīmē arī diskriminācijas pēc seksuālās orientācijas aizliegumu. Tāpat kopš 2003. gada Ungārijā ir spēkā likums Par vienlīdzīgu attieksmi un vienādu iespēju atbalstīšanu, kura ietvaros īpaši uzsvērts diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas un dzimumu identitātes dēļ tādās jomās kā nodarbinātība, veselības aprūpe, piekļuve precēm un pakalpojumiem utt. Interesanti, ka minētais likums tiek uzskatīts par progresīvu, pat salīdzinot ar atsevišķām tā dēvētās vecās Eiropas valstīm.
Kā būtisks iemesls, kamdēļ tieši Polija un Ungārija tiek piesauktas kā LGBT tiesību neievērošanas paraugi, visbiežāk tiek minētas kopējās politiskās nesaskaņas starp abu šo valstu labēji konservatīvo valdību un ES līmenī dominējošo kreiso liberālismu (šis apzīmējums, protams, ir nosacīts, tomēr raksturo pamata ievirzi). Šā iemesla dēļ uz Varšavu un Budapeštu tiek izdarīts ievērojams ES spiediens, un LGBT tiesības to kreisi liberālajā izpratnē uz šāda fona tiek uzskatītas par vienu no šī spiediena īstenošanas instrumentiem. Te gan jāpiebilst, ka konservatīva attieksme šajā jautājumā ir izplatīta gandrīz visā Aus-trumeiropā, kur (raugoties no kreisi liberālajām pozīcijām) pastāv ievērojamas nepilnības likumos, kas saistīti ar LGBT kopienu.
Atsevišķi būtu jāpiemin arī Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums, ka nākamā gada 25. aprīlī "tehnisku iemeslu dēļ" (nebūs pilnībā pabeigta elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana) nevarēs aizvadīt tā saucamo laulību referendumu. Šā referenduma ietvaros vēlētājiem būtu jāatbild uz jautājumu: vai Igaunijā laulībai būtu jāpaliek kā savienībai starp vienu vīrieti un vienu sievieti? Referenduma par laulības definīciju iniciatore ir Igaunijas Konservatīvā tautas partija, kas savienību starp vīrieti un sievieti kā vienīgo likumīgo laulības formu vēlas nostiprināt valsts konstitūcijā. Igaunija attieksmes pret LGBT kopienu ziņā līdz šim tikusi uzskatīta par pašu progresīvāko starp bijušā komunistiskā bloka valstīm, tāpēc analītiķi atzīst, ka jau tikai šāda referenduma rīkošana atstāj iespaidu uz valsts tēlu. Tomēr vēl svarīgāk, ka balsojuma iznākums ir neskaidrs, jo tradicionālajiem priekšstatiem par laulību ir plašs atbalsts sabiedrībā un līdz ar to ir visai ticams, ka Igaunijas vēlētāji varētu uz jautājumu atbildēt apstiprinoši. Pateicoties šādam fonam, ap laulību referendumu virmo pamatīgas kaislības, un izplatīts ir viedoklis, ka varas iestādes cenšas attālināt tā datumu, plānojot izvērst vēl papildu kampaņu. Protams, arī notikumi Igaunijā ir cieši saistīti ar iekšpolitisko cīkstēšanos un partiju savstarpējām attiecībām.
Gatavi izmantot veto
Jau minētajā intervijā Politico eirokomisāre Dalli arī paziņoja, ka ir jāsoda tās ES dalībvalstis, kuras neievēro LGBT tiesības, un arī sarunās par ES daudzgadu budžetu ir jāņem vērā nepieciešamība atbalstīt eiropeiskās vērtības visā savienībā. "Tas jādara tāpēc, ka tas ir veids, kā piespiest dalībvalstis pakļauties, sakot: labi, jūs nesaņemsiet to daļu, kura jums pienākas, ja neievērosiet likuma varu," savu nostāju skaidroja eirokomisāre.
Šādai nostājai ir atbalsts arī Eiropas Parlamentā (EP), kur daudzi deputāti pieprasa, lai būtu iespējams samazināt finansējumu, tostarp no fonda, kura līdzekļi paredzēti ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas, tām ES dalībvalstīm, kuras pārkāpj likuma varas principu. Tiesa, oficiālajos dokumentos diskriminācija seksuālās identitātes dēļ pagaidām nav iekļauts kā kritērijs, kāpēc varētu samazināt finansējumu, bet eirokomisāre Dalli sola to labot.
Jāpiebilst, prasība nacionālajās likumdošanās ierakstīt EK priekšstatus par LGBT tiesībām un tās tieša saistīšana ar finanšu sankcijām pret valstīm, kuras atsakās to darīt, ir ārkārtīgi diskutabla. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka galavārds šādos jautājumos pieder nevis EK vai EP, bet dalībvalstīm. Ungārijas premjerministrs Orbāns, atbildot uz šiem paziņojumiem, jau izteicies, ka šādā gadījumā izmantos veto tiesības (t. i., atteiksies apstiprināt ES budžetu un ekonomiskās glābšanas plānu), paskaidrojot, ka "rosinātais sankciju mehānisms ir balstīts uz izplūdušām juridiskajām definīcijām, kuras rada iespējas to ļaunprātīgai izmantošanai politiskiem mērķiem". "Ja mehānisms netiks pārskatīts, Ungārijas valdībai neatliks nekas cits, kā atteikties no citiem budžeta paketes elementiem," uzsvērts Orbāna vēstulē ES augstākajām amatpersonām.
Lieki piebilst, ka līdzīga nostāja ir arī Polijai, un tiek uzskatīts, ka savus kaimiņus (un domubiedrus daudzos jautājumos) varētu atbalstīt vēl vairākas citas Austrumeiropas valstis. Tas savukārt padara neiespējamu lielāka mēroga finanšu sankciju noteikšanu. Turklāt eksperti bažījas, ka centieni uzspiest likumu maiņas Austrumeiropai var vēl pastiprināt šajā reģionā jau tāpat gana plaši izplatīto antieiropeisko noskaņojumu un vēl vairāk radikalizēt sabiedrības konservatīvo daļu. Šo iemeslu dēļ Briselē, visticamāk, entuziasms šajos jautājumos tomēr tiks samazināts.
Tiesa, eirokomisāre Dalli joprojām ir noskaņota izlēmīgi. Pateicoties viņas pūliņiem, aizvadītajā vasarā bez ES finansējuma jau palika sešas Polijas pilsētas, kuras bija sevi pasludinājušas par "no LGBT ideoloģijas brīvajām zonām". "Vienlīdzība ir Eiropas vērtība, un, ja jūs ejat pret šo vērtību, tad ES nedrīkst jūs finansēt," paziņoja Dalli. Cits jautājums gan ir, cik lielā mērā šo nostāju ir iespējams attiecināt ne uz atsevišķām pilsētām, bet veselām valstīm.