Nekad neviens un nekas nav mani ierobežojis darīt tā, kā es to vēlos, – saskaņā ar manām vērtībām, pārliecību un zināšanām. Ne Lielvārdes vidusskolā, ne privātskolā, ne Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā (RV1Ģ), kurā šobrīd mācu starptautiskā bakalaurāta programmas skolēnus, uzsver Daiga Zirnīte. Viņa vienmēr ir droši teikusi to, ko domā, un nav baidījusies iet pret straumi. Skola viņai ir iedvesmas, prieka un brīvības avots, daudzpusīgu sarunu vieta. Un galvenais – tā ir iespēja nepārtraukti mācīties arī pašai!
Tomēr viņu satrauc jaunā mācību satura ieviešana, kas jau no pašiem sākumiem atgādina ceļa rulli, kuru nepiebremzē kritiskās balsis. Netiek sadzirdēts arī tas, ka latviešu valodas centralizētais eksāmens gan optimālajā, gan augstākajā līmenī skolēnos un skolotājos rada izmisumu.
Skolotājs – tā ir misija, aicinājums vai vienkārši darbs?
Varbūt kāds teiks, ka misija, bet es to tā neuztveru. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja mācīties. Nepārtraukti to daru un par to vēl saņemu algu. Turklāt, esot klases priekšā, es iegūstu to, ko neiegūstu citviet: varu sarunāties un dzirdēt dažādus viedokļus, gūt interesantas atziņas un idejas. Nenoliegšu – man patīk moderēt sarunas.
Vai jūs gribētu mainīties vietām ar skolēniem un būt skolas solā?
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!