Sudraba trīslatnieks, pieclatnieks ar Kārļa Ulmaņa portretu, 1941. gada neizlaistā simtlatnieka kopija, kuras oriģināls starptautiskās numismātu izsolēs maksā ap 25 tūkstošiem eiro, kā arī visas "parastās" starpkaru Latvijas un neatkarību atjaunojušās Latvijas, tāpat arī Igaunijas un Lietuvas naudaszīmes un ar to izgatavošanu saistīti eksponāti aplūkojami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – Baltijas valstu naudas izstādē 100 gadi: lits, lats, krona. Lietuvā izstāde jau ir bijusi, Rīgā būs aplūkojama līdz 28. maijam, tad dosies uz Igauniju. Izstādē var redzēt, kas ceļā uz savu nacionālo valūtu un tās atjaunošanu visām trim Baltijas valstīm bijis kopīgs, kas atšķirīgs. Kā arī, protams, salīdzināt, kurai no tām nauda ir bijusi skaistāka.
Izstāde ir Lietuvas Nacionālā muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) un Igaunijas Vēstures muzeja sadarbības projekts. Muzeji ne tikai savstarpēji deponēja to krājumos esošos priekšmetus, bet arī cieši sadarbojās visa izstādes satura radīšanā – ceļojumā cauri diviem laika posmiem Baltijas valstu vēsturē, ielūkojoties arī senākos laikos. Kāda nauda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā bija spēkā pirms nacionālo valūtu ieviešanas; kā nacionālā valūta tika radīta, kur un kā nauda tika ražota; vai naudas nosaukums un dizains varēja būt citāds; kā jaunizveidotās Baltijas valstis starptautiski sevi reprezentēja ar nacionālo valūtu starpniecību – to rāda un stāsta izstāde, kurā vairāki unikāli priekšmeti tiek eksponēti pirmo reizi.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!