Svecītes Rīgas pils mūros Lāčplēša dienā pirmoreiz dedzināja tikai 1988. gadā. Kopš 1920. gada 11. novembra, kad Lāčplēša dienas svinības notika pirmoreiz, pieminot pirms gada izcīnīto uzvaru pār Bermontu, un tika pasniegti pirmie Lāčplēša Kara ordeņi, tradīcija ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, ieskaitot arī svinēšanas aizliegumu padomju okupācijas gados.
Stāstā par savas valsts izcīnīšanu galvenā nozīme bija Latvijas Neatkarības karam, bet tā varoņus iemiesoja Lāčplēša Kara ordenis un Lāčplēša dienas tradīcija, – grāmatā Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena (Latvijas mediji, 2020) raksta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks vēsturnieks Mārtiņš Vāveris. Viņš izdala astoņus hronoloģiskus posmus Lāčplēša dienas svinību tradīcijā. Pirmajā posmā (1920.–1923. gads) tradīcija izveidojās. Otrajā posmā (1924.–1928. gads) svinības tika decentralizētas un noslēdzās Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšana. Trešajā posmā (1929.–1933. gads) Lāčplēša diena tika akcentēta kā Latvijas armijas gada svētki. Ceturtais posms (1934.–1939. gads) bija Lāčplēša dienas svinību tradīcijas kulminācija, tad notika plaši masu pasākumi (1934. gadā Daugavas krastmala tika pārdēvēta par 11. novembra bulvāri; 1936. gadā Lāčplēša dienā notika Rīgas Brāļu kapu iesvētīšana). Piektajā posmā (1940.–1945. gads) Lāčplēša diena tika aizliegta padomju okupācijas laikā, tad Hitlera nacionālsociālistu varas laikā aizliegums nosacīti atcelts, svētkus atjaunojot kā "vācu un latviešu kopējo cīņu atceres dienu pret boļševismu". Sestajā posmā (1946.–1990. gads) Lāčplēša dienas publisku svinību tradīcija tika uzturēta tikai latviešu trimdā. Septītais posms (1988.–1991. gads) ir tradīcijas atdzimšana Latvijā, Lāčplēša dienai simbolizējot cīņu par neatkarības atjaunošanu. Astotajā posmā, kas turpinās līdz šodienai, Lāčplēša dienas svinību tradīcija ir atkārtoti iesakņojusies. Tikai agrāk tradicionālais Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru mielasts kopš atmodas vairs netiek rīkots, jo galveno svētku viesu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, vairs nav starp dzīvajiem.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!