Klausoties, kā Dainis Īvāns stāsta par topošo filmu Zeme, kas dzied, kura veltīta vienam no pirmās atmodas galvenajiem notikumiem, 1873. gadā notikušajiem pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem, es viņā pamanu atmostamies to pašu aizrautību un oratora talantu, kas Daini padarīja par trešās atmodas tribūnu. Vienā brīdī viņš atzīstas, ka trešās atmodas laikā daži tautieši Rietumos viņam teikuši: "Jūs mums esat otrs Kronvaldu Atis," un komentē šo faktu, teikdams: "Trešās atmodas varoņiem, kas arī daudz ko izdarīja, tomēr ir ļoti tālu līdz Kronvaldu Atim – viņš bija ar Eiropas izglītību, lielu oratora talantu un pārliecināšanas spējām, jo viņš runāja arī vāciešiem un krieviem nepatīkamas lietas, bet tie pret viņu juta bijību. Par to izdzīvošanas gēnu, kas mūsos ir, mēs varam būt pateicīgi jaunlatviešiem. Daudzi no viņiem, tikuši pie lielas turības, gandrīz visu ziedoja latviešu lietai. Viņu pašuzupurēšanās spēja nevarēja neaizkustināt un nevilkt līdzi pārējos latviešus."
Atis Kronvalds ir viens no varoņiem topošajā vēsturiskajā spēlfilmā, kuras scenārija līdzautors ir Īvāns un kurai jānonāk uz ekrāniem nākamvasar, kad aprit 150 gadu kopš latviešu pirmajiem vispārējiem dziedāšanas svētkiem. Scenārijs balstīts patiesos un līdz šim plašāk nezināmos faktos par latviešiem izšķirīgu laiku. Īvāns, par to SestDienai stāstot, ik pa brīdim secina, ka tas un tas notikums vai personāžs būtu pelnījis atsevišķu filmu. Otrs, pareizāk sakot, pirmais, filmas Zeme, kas dzied scenārija autors ir filmas režisors Māris Martinsons, aktieru skaitā Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska, kā arī operdziedātāja Marina Rebeka. Filmas atbalstam radīta arī interneta platforma www. filmaibut.lv, aicinot ikvienu kļūt par virtuāla kora dalībnieku un palīdzēt tapt filmai. Ikviens atbalstītājs tiks iekļauts arī filmas titros.
Filmas beigas ir laimīgas. Bet cik droši nākotnē varam raudzīties mēs – arī to SestDiena jautāja Latvijas Tautas frontes pirmajam priekšsēdētājam.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 12.-18. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!