Dzīvot tajos laikos es negribētu, bet redzēt gan – par Kurzemes hercogisti saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas pētniece Dr. hist. Mārīte Jakovļeva. Viņa ir Lietuvas un Latvijas muzeju rīkotās izstādes Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795) Latvijas kuratore (Lietuvas kurators – Dr. hum. Ernests Vasiļausks). Izstāde, kas no 2. februāra līdz maija beigām aplūkojama muzeja pašreizējās telpās Brīvības bulvārī 32 jeb "Saktas mājā", ir arī pēdējā LNVM izstāde šajā namā, pēc tam sāksies muzeja atgriešanās Rīgas pilī.
Izstādes ierosme nākusi no Lietuvas, tās informatīvais kodols tapis Šauļu muzejā Aušra, bet vairums oriģinālo eksponātu, ieskaitot greznas hercogistes laika saktas, nāk no LNVM krātuvju dzīlēm. Kopumā izstādes sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas un Francijas. Divu kaimiņvalstu – Kurzemes un Zemgales hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas – saskarsmes punkti un atstātās pēdas abu valstu kultūrvidē vairāku gadsimtu garumā ir izstādes galvenā tēma. Izstāde stāsta arī par kopīgo un atšķirīgo abu radniecīgo tautu – latviešu un lietuviešu – vēsturē. Viena atšķirība ir labi zināma: valstiskās pašapziņas līmenis lietuviešiem ir augstāks.
Kurzemes hercogiste pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus. Kas no tās šodien ir palicis? Rundāles pils?
Jā, Rundāles pils, Jelgavas pils, Jelgavas pils kapenes…
Kur sarkofāgi ir tik stipri, ka pat padomju karavīri tos lauzdami nespēja atlauzt, izdemolēt un piegānīt.
Arī daudzas hercogistes laikā būvētās baznīcas lauku ainavā, arī daža laba muiža no tiem laikiem. Un artefakti, daļu no tiem redzam šajā izstādē.
Kas no hercogistes valstiskuma specifikas, stila, tradīcijām ir saglabājies?
To tā grūti teikt. XIX gadsimtā, kad Kurzemes hercogiste tika likvidēta un tās vietā izveidota Kurzemes guberņa (Vidzemes guberņa eksistēja jau kopš 1710. gada, Vitebskas guberņa, kurā ietilpa Latgale, kopš 1772. gada), liela daļa hercogistes laika likumu darbojās vēl vairākus gadu desmitus. Vidzemē bija spēkā zviedru izveidotā likumdošana, Kurzemē, tā sakot, pašu veidotā. Ir ziņas, ka Kurzemes statūti darbojušies līdz 1866. gadam. Kurzemes baznīcu likumi pastāvēja līdz 1832. gadam.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!