Izrādei, ar kuru 12. septembrī tiks atklāta Latvijas Nacionālā teātra 106. sezona, režisori izvēlējies pats materiāla autors, 11. jūnijā mūžībā aizgājušais rakstnieks Alberts Bels, līdz tam ilgi nedodams atļauju dramatizēt vienu no saviem slavenākajiem romāniem Cilvēki laivās (1987). Šī režisore ir šā gada Teātra dienas izcilības balvas laureāte, Valmieras teātra režisore Inese Mičule, kuras radošo virsotņu skaitā ir gan pirmais patstāvīgais darbs Fundamentālists Jaunajā Rīgas teātrī, novērtēts ar 2008./2009. gada spilgtākās debijas balvu Spēlmaņu naktī, gan pagājušajā gadā Valmieras teātrī uzvestās – Raiņa Jāzeps un viņa brāļi un Jūdžina O’Nīla Sēras piestāv Elektrai, par kuru kritiķe Undīne Adamaite Dienā teikusi: "Ir bauda skatīties iestudējumu, kurā katrā centimetrā un sekundē var just režisora un visa ansambļa personisko ieinteresētību. Citādi – kāda vispār jēga rādīt cits citam ludziņas?"
SestDiena ar Inesi Mičuli sarunājās pēc viena no Cilvēku laivās mēģinājumiem un tapa ieintriģēta, kā režisore, kura uz latviešu nākotni raugās, kā pati saka, "ar naivu optimismu", pasniegs Bela apokaliptisko darbu.
Kādas ir jūsu sajūtas, kad līdz pirmizrādei palikušas nepilnas divas nedēļas?
Nu, kādas var būt sajūtas pirms pirmizrādes…
Vai tā ir vienmēr?
Jā – tā fāze, kurā nokļūsti faktiski vienmēr, un katrreiz tad jūties kā pirmajā reizē. Tas mani nebeidz pārsteigt.
Satraukums?
Tas nav satraukums. Tas ir… (Domā.) Ir ļoti daudz kas izdarīts, un tam ir jāsāk dzimt. Bet ir tādi elementi, kurus nevar paātrināt, lai dzimšana notiktu. Galvā man izrāde ir gatava, bet praktiski tā vēl tikai top.
Kurā brīdī izrāde top jūsu galvā?
Patiesībā, jau pirms ienāku teātrī un apsēžos ar aktieriem pie galda, man ir gatava pirmā konstrukcija – skaidra doma un vēsts, kā tā tiks risināta skatuviski.
Tā doma nāk no debesīm vienā mirklī vai garu pārdomu procesā?
Nezinu, kā citiem režisoriem, bet man tas nāk īpatnēji, pakāpeniski. Jā, nāk no augšas, bet tā aka ir visu laiku jāpiepilda, lai būtu, no kurienes smelt. Vai tā ir izstāžu apmeklēšana vai ceļojums, vai būšana vienatnē klosterī, un tad vienā mirklī tu saņem atbildes.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!