Sedā ielas ir tik tukšas, ka kādā no liepu alejām mierīgi var sarīkot fotosesiju. Garām aiziet tikai daži cilvēki – vecāka sieviete un jauna meitene –, ar kuriem jaunā dramaturģe Elza Marta Ruža draudzīgi sasveicinās. Aizdragā puišeļu bariņš ar riteņiem. Staļinisma klasicisma celtnes – divstāvu dzeltenās mājas – izskatās kā lekna gaileņu plantācija. Nedaudz sirreāli. Ja neko nezina par šīs vietas izcelsmi un vēsturi, varētu pat teikt, ka esam nokļuvusi Vesa Andersona filmā.
Valmieras Vasaras teātra festivāls šogad sadarbībā ar Jaunā teātra institūtu pirmo gadu iziet no Valmieras teritorijas. 3. un 4. augustā Sedas autobusa pieturā pulcēsies skatītāji vietas iedvesmotai izrādei Kaimiņš no dzeltenās mājas/Stāsti no Sedas. To veido jaunā dramaturģe Elza Marta Ruža kopā ar portugāļu vizuālo mākslinieku Maksu Fernandešu, kurš ir piederīgs pie četrdesmitgadnieku paaudzes. Skatījums uz pārmaiņām, kas risinās Sedā, brīžiem izrādījies ļoti atšķirīgs.
"Pirmajās nedēļās bija ļoti daudz sarežģītu diskusiju par vēsturi. Izsecinājām, ka neviens no mums nav no Eiropas centra – divas perifērijas, Eiropas mala ar diametrāli atšķirīgiem uzskatiem par zināmiem vēstures notikumiem. Runājot par komunismu, Makss stāstīja par Portugāli, kur notikusi komunistu vadīta revolūcija, kas nesusi arī daudzas pozitīvas pārmaiņas darba apstākļu un vienlīdzības ziņā. Sapratu, ka ārzemēs trūkst izpratnes par Latviju kā kolonizētu vietu," stāsta Ruža. "Turklāt Portugāle ir iesākusi pasaulē kolonizācijas kustību, bet mēs esam valsts, kas ir neskaitāmas reizes kolonizēta no visām pusēm. Varbūt mūs, latviešus, ir grūti saprast tāpēc, ka tā nemaz nav tik ierasta situācija, ka tie, kurus kolonizēja, tagad var vadīt visus dekolonizācijas procesus?"
Iekārtojamies kādā Sedas skolas klasē, kas ir Elzas un Maksa darba kabinets. Afiša foajē absolventus vēl aicina 17. augustā uz 70 gadu salidojumu, bet septembrī skola jau būs slēgta. Pie sienām stāv piekrauti pilni plastmasas maisiņi ar kārtīgi nolietotām basketbola bumbām.
Elza Marta Ruža tipiski jauniem cilvēkiem teikumus pabeidz jautājuma formā, bet viņas domas ir dziļas un pamatīgi izdomātas pamatā ar punktu, tikai dažreiz – daudzpunkti.
Ar kādu ideju jūs nācāt, vēl nesatiekoties ar Sedas iedzīvotājiem?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. jūlija - 1. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!