Putnu dienas var piedzīvot ne tikai laukā, bet arī birojā sēžot, pateicoties Latvijas Dabas fonda (LDF) liktajām un uzturētajām tiešsaistes kamerām pie putnu ligzdām. Populārākajai no tām, jūras ērgļu ligzdai Durbes novadā, rit jau desmitā vērošanas sezona, pa šiem gadiem notikumus tajā, brīžam dramatiskus, kā aizraujošu seriālu ir vērojuši daudzi miljoni skatītāju un Durbes vārds ir izskanējis visā pasaulē. Durbes ligzdas notikumu hronoloģija sīki un smalki aprakstīta Latvijas Dabas fonda mājaslapā, bet SestDiena uz sarunu aicināja cilvēku, kurš ierīko šīs kameras pie ligzdām koku galotnēs, darbodamies tur arī naktīs un ledainā vējā, – Latvijas Dabas fonda ornitologu Jāni Ķuzi.
Paralēli darbībai tiešsaistes kameru programmā Jānis koordinē jūras ērgļu monitoringu Latvijā, piedalās ar mitro zālāju atjaunošanu saistītā LDF projektā, kā arī ligzdojošo putnu monitoringā, katru gadu brīvprātīgi veikdams uzskaites Latvijas Ornitoloģijas biedrības programmā, kur jānoiet uzskaites maršruts četras reizes sezonā. Kopš bērnības iedams dabā, Ķuze redz pārmaiņas tajā, un tās ir ne tikai labas ziņas.
Kad Latvijā tika uzliktas pirmās tiešsaistes kameras putnu vērošanai?
Pirms Latvijas Dabas fonda projekta tiešsaistes kameras izvietoja Uģis Bergmanis pie mazo ērgļu ligzdām. Mēs savu projektu sākām 2012. gadā sadarbībā ar igauņiem, kuri jau pāris gadu pirms tam bija sākuši strādāt ar kamerām un guvuši labu pieredzi kvalitātes nodrošināšanā. Savas pirmās sistēmas uzbūvējām kopīgi ar igauņiem. Kopš tā laika esam tehniski ļoti attīstījušies. Gan pašas kameras ir labākas, gan datu pārraides iespējas pavisam citas, tagad izmantojam faktiski tikai 4G rūterus. Tas, protams, nozīmē, ka mums nepieciešams atbilstošs GSM pārklājums. Arī enerģijas ražošanas iespējas mums tagad ir citas. Pirmajos gados izmantojām tikai ar saules paneļiem iegūtu enerģiju, bet ziemas laikā ar to nepietiek, tātad šādām sistēmām ziemā jāmaina akumulatori, un tas ir katorgas darbs – reizi divās nedēļās iet kilometru iekšā mežā, kur sniegs līdz ceļiem, stiepjot gandrīz 50 kilogramus smagu akumulatoru turp un atpakaļ. Tagad tādas lietas notiek tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos, jo ziemas sistēmas tiek darbinātas ar metanola degvielu.
Ko praktiski nozīmē šādas tiešsaistes kameras uzturēšana, cik bieži pēc uzlikšanas pie tās jāiet vai jākāpj atkal?
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 29. marta - 4. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!