Jā, bija jau arī bailes, bija traģiskais un upuri. Bija OMON kaujinieki, kas iebruka televīzijā un radio. Taču apkārtējo sejās bija kaut kas cits – gaisā jau jūtamā brīvības garša, dvēseles lidojums, kuru grūti apstādināt. Šķiet, tas labais bija jau tepat, tepat, pavisam tuvu – pašā mēles galā sajūtams.
Tik ļoti gribētos, lai līdzīgas sajūtas šogad būtu bērniem Ukrainā. Ka par spīti visam traģiskajam un ikdienas grūtībām viņos turētos cerība par to, ka visu šausmu beigas un atkal mierīgas debesis ir pavisam tuvu. Lai arī viņi uzvaras garšu varētu sajust tepat blakus, savas mēles galā.
Diemžēl aina ir krietni vien drūmāka. Vēl apmēram mēnesis, un varēsim atzīmēt smagu gadadienu – būs apritējuši divi pilni gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā, sākot nežēlīgu karu, kurā netiek taupītas ne dzīvojamās mājas, ne civiliedzīvotāji. Kādam bērnam karš ir atņēmis vienu vai pat abus vecākus, citam tas liek dzīvot nepārtrauktā cerībā, ka no kaujaslauka tomēr ir iespējams pārnākt. Taču viņiem visiem tas licis krietni ātrāk pieaugt. To atzīst arī viņi paši, pat vēstulēs Ziemassvētku vecītim rakstot par šausmām apkārt un dāvanā lūdzot praktiskas, ikdienā nepieciešamas lietas.
Vai ir iespējams bērniem kara vidū radīt svētku sajūtu? Vai var panākt, ka ikviens no mums, pat tie, kuri atpazīst raķešu skaņu un klātienē redzējuši sašautus cilvēkus, notic brīnumam un nezaudē cerību?
Tādu mazu brīnumu ukraiņu bērniem, kas dzīvo Krievijas pierobežas ciemos, jau otro gadu gādā cilvēki Latvijā. Vairāk nekā četri simti dāvanu janvāra sākumā mikroautobusos ceļoja vairākus tūkstošus kilometru, lai kaut uz mirkli ikvienam – gan saņēmējiem, gan devējiem – liktu noticēt, ka mazi brīnumi ir iespējami. Kopā ar šīm dāvanām gribētos visiem nodot arī cerību, ka labais vienmēr uzvarēs.
Kavējoties uz šīs nots, tomēr jārunā arī par citām lietām. Un gada sākums vienmēr ir arī tas laiks, kad ne tikai solām paši sev dzīvot pareizāk un labāk, bet arī mēģinām par to domāt plašākā kontekstā. Tā, piemēram, organizācijas, kas saistītas ar dabu, Latvijā ik gadu izvirza dažādas nominācijas, aicinot pievērst uzmanību kam īpašam mūsu augu un dzīvnieku pasaulē. Varbūt tas būs jauns bezmugurkaulnieks, ar kuru šogad iepazīsities, vai varbūt beidzot sāksit atšķirt dažādos Latvijas bērzus. Bet varbūt arī uz dabu un tajā notiekošo beidzot jāatsāk lūkoties bērna acīm – pamanīt, piefiksēt, ievērot, izpētīt, aptaustīt. Arī tie galu galā var izrādīties tādi mazi brīnumi, par kuru atklāšanu prieks ir lielāks, nekā gaidīts.
Lai izdodas!
Šīs nedēļas, 19.-25. janvāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Strauja upe vērtīgāka
Vides zinātnieks Jānis Šīre par mazo hesu nākotni, dabas sargu un saimniekotāju kara vēsturi un par to, kāds sakars Latvijai ar globālajām kataklizmām
DIENASGRĀMATA. Svētku debesis pār Ukrainu
Palīdzība Ukrainā ir vajadzīga ne tikai armijai un karavīriem. Lai svētku laikā kaut nedaudz iepriecinātu bērnus, kuri savus vecākus gaida mājās un kuriem karš licis pieaugt pārāk ātri, jau otro gadu no Latvijas uz mazajām Ukrainas skolām brauca Ziemassvētku ekspresis. Tas uz mirkli ļāva noticēt patiesam brīnumam
PASAULĒ. Draudi Sarkanajā jūrā
Huti kaujinieku uzbrukumi ūdensceļiem Sarkanajā jūrā, ne tikai likuši dot atbildes triecienus, kas joprojām turpinās, bet arī krietni sadārdzinājuši kravu pārvadājumus un liek pārdomāt tirdzniecības kuģu drošību
LAIKA MAŠĪNA. Ziemas sportam savas spēles
Pirms 100 gadiem Francijas Alpu pilsētiņā Šamonī sākās pirmās ziemas olimpiskās spēles, un starp 16 valstu pārstāvjiem tajās piedalījās arī divi Latvijas sportisti. Tolaik gan šīs sacensības oficiāli tika sauktas par Starptautisko ziemas sporta nedēļu un olimpiādes statusu ieguva vien post factum – pēc diviem gadiem
CEĻOJUMS. Atsvaidzinoša gaisa malks
Pēc priedēm un jūras smaržojošs gaiss, visapkārt kalni un saules pilni manderīni atrodami Melnkalnē – vietā, kuras apskatei un sajušanai ar pāris dienām nepietiks
IZPĒTĪTS. „Gumijas stiepšanai” ir iemesli
Zinātnieki izpētījuši, ka prokrastinācijas pamatā nav nevēlēšanās veikt kādu uzdevumu, bet gan ar to saistītās nepatīkamās sajūtas
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.