Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Daudzu centru priekšrocības

Pamatā bija vēlēšanās saglabāt un vienot, viss pārējais sadīga, auga un sazaļoja pakāpeniski, atceroties nu jau visiem labi pazīstamā Kalnciema kvartāla veidošanās sākumu, SestDienai saka Kārlis Dambergs – viens no šī kvartāla lolotājiem. Vai var teikt, ka tieši radošie kvartāli, kas pēc pirmajiem celmlaužiem nu jau attīstījušies un veiksmīgi ''sazaļojuši'' visdažādākajās Rīgas vietās, ir galvaspilsētas vizītkarte?

Vienalga, kurā valsts vietā pavadāt savu ikdienu, gluži bez pilsētas iztikt mūsdienās vairs nevar – pat ja dzīvosit visnomaļākajā lauku viensētā, uz pilsētu kaut ik pa laikam jūs aizvedīs darba darīšanas vai mācības, nepieciešamība apmeklēt ārstu vai kādu citu speciālis­tu, kaut ko iegādāties, izklaidēties vai gluži vienkārši satikt draugus. Bet kas tad jums visvairāk saistās ar pilsētu? Kādēļ jums tajā patīk vai, gluži otrādi, – nepatīk uzturēties? Pēc kā jūs, tajā esot, ilgojaties, un kas šķiet pavisam nevajadzīgs, lieks?

Man personīgi ar pilsētām vienmēr bijušas sarežģī­tas attiecības. Gan Latvijā, gan pasaulē ir tādas, kuras esmu iemīlējusi no pirmā skatiena, pieņemot visu tajās atrodamo – gan labo, cēlo un skaisto, gan nošmulēto, nobrāzto un banālo. Ir tādas, kurās ļoti apzināti un ilgi esmu meklējusi kaut ko, pēc kā tās ierakstīt savā perso­nīgajā kartē, un salikusi burtiski no nelieliem mozaīkas gabaliņiem, atsevišķām vietām un kvartāliem, kurus izjūtu kā savus un pēc kuriem varu ilgoties. Ir arī tādas, kuras it kā ne ar ko īpašu nav izcēlušās vai palikušas atmiņā ar ko spilgtu, taču katru reizi, tajās iebraucot, burtiski ieelpojot, sajūtos kā mājās – piederīga un laipni aicināta. Kas to nosaka? Kas maina un ietekmē?

Noslēdzot novembri, kas šogad ne tikai rekordus sil­tuma ziņā pārsitis, bet līdz ar pandēmijas jauno uzlies­mojumu pirms gadumijas svētkiem iezīmējis arī tādu kā melanholiski nogurušu noskaņu gaisā, SestDienā sākam jaunu rakstu sēriju par pilsētvidi. Par to, kas pilsētās izaug dabiski, bet par kuriem rajoniem atbildī­gajām amatpersonām būtu vērts piedomāt vairāk vai vismaz ieklausīties iedzīvotāju idejās? Kas ir tas, ko vērts pārņemt no citu pieredzes, bet no kā laika gaitā atteikties? Ko cieši sargāt un kam ļaut attīstīties?

Un sākam šonedēļ, šķiet, ar vienu no iedvesmojošā­kajiem piemēriem – radošo kvartālu attīstību. Vai to var uzskatīt par Rīgas veiksmes stāstu?

''Cilvēki dabiski dara to, kas tiem jādara, – satiekas, darbojas, iepērkas, atpūšas –, un vietas, kur tas notiek, lielākoties atspoguļo pilsētas dažādos rajonus, iedzīvo­tājus, ikdienu. Šos centrus apvieno pilsēta kā sistēma,'' vēl saka Dambergs.

Nu ko – varbūt laiks tās pilsētas tā pa īstam un apzināti iepazīt.

Šīs SestDienas, 27. novembra – 3. decembra, numurā lasiet:

VIDE. Roņi nomet svaru. Pelēko roņu un zvejnieku attiecības Latvijas piekrastē pēdējos gados samilst, viena brīnumlīdzekļa kompromisa panākšanai nav, nepieciešama kompleksa un zinātniski pamatota pieeja.

PASAULĒ. Pandēmijas ēna un personiskās brīvības. Par jaunu pavērsienu cīņā ar pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana pēc principa – brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā, kā arī tā dēvētās Covid-19 pases, kas varētu parādīties arī dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

SPORTS. Leģenda ir panākta. Formula 1 sacensībās interesantu pagriezienu netrūkst – britu pilots Lūiss Hamiltons pēc izcīnītajiem tituliem noķēris vācieti Mihaelu Šūmaheru, bet uz F1 sliekšņa jau mīņājas Mihaela dēls Miks Šūmahers un igaunis Jiri Vipss.

PILSĒTVIDE. Apbružāta, bet patiesa pilsētas seja.  XXI esot pilsētu gadsimts. Vai par šā brīža pilsētas vizītkarti var saukt radošos kvartālus, kas nu jau labu laiku kā sevi iezīmējuši arī Latvijas galvaspilsētā? SestDiena sāk jaunu rakstu sēriju par pilsētvidi un mūsu attiecībām ar to.

CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Spārnotās Latvijas vārdā. Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 23. novembrī, kādā Rīgas dzīvoklī tika dibināts Latvijas aeroklubs – organizācija, kuras pirmie desmit darbības gadi līdzinās dēku romānam ar detektīva elementiem. Lai tiktu pie lidošanas, organizācijas biedri bija gatavi gan rīkot balles un aviācijas svētkus, gan ievest trofeju lidmašīnas no ārzemēm, gan būvēt tās paši. Sapņi sapinās ar naudas problēmām un kontrabandu, bet organizācijas nākamie gadi – ulmaņlaiks – to pacēla milzīgas ietekmes augstumos. Aeroklubam bija 25 tūkstoši biedru, simt nodaļu teju katrā Latvijas pagastā, un tautas aviācija bija dotēta, cienīta un mīlēta – katra indivīda un ''valsts aizsardzības labā''.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, RECEPTES, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Spoku redzēšana saistīta ar miega paralīzi

Kokiem lapas nobirušas, vakari kļuvuši neomulīgi tumši, un veļu laiks rit pilnā sparā. Ja var ticēt latviešu folklorai, šis ir pateicīgākais gada periods, lai savām acīm redzētu spokus. Bet vai ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata