Vienalga, kurā valsts vietā pavadāt savu ikdienu, gluži bez pilsētas iztikt mūsdienās vairs nevar – pat ja dzīvosit visnomaļākajā lauku viensētā, uz pilsētu kaut ik pa laikam jūs aizvedīs darba darīšanas vai mācības, nepieciešamība apmeklēt ārstu vai kādu citu speciālistu, kaut ko iegādāties, izklaidēties vai gluži vienkārši satikt draugus. Bet kas tad jums visvairāk saistās ar pilsētu? Kādēļ jums tajā patīk vai, gluži otrādi, – nepatīk uzturēties? Pēc kā jūs, tajā esot, ilgojaties, un kas šķiet pavisam nevajadzīgs, lieks?
Man personīgi ar pilsētām vienmēr bijušas sarežģītas attiecības. Gan Latvijā, gan pasaulē ir tādas, kuras esmu iemīlējusi no pirmā skatiena, pieņemot visu tajās atrodamo – gan labo, cēlo un skaisto, gan nošmulēto, nobrāzto un banālo. Ir tādas, kurās ļoti apzināti un ilgi esmu meklējusi kaut ko, pēc kā tās ierakstīt savā personīgajā kartē, un salikusi burtiski no nelieliem mozaīkas gabaliņiem, atsevišķām vietām un kvartāliem, kurus izjūtu kā savus un pēc kuriem varu ilgoties. Ir arī tādas, kuras it kā ne ar ko īpašu nav izcēlušās vai palikušas atmiņā ar ko spilgtu, taču katru reizi, tajās iebraucot, burtiski ieelpojot, sajūtos kā mājās – piederīga un laipni aicināta. Kas to nosaka? Kas maina un ietekmē?
Noslēdzot novembri, kas šogad ne tikai rekordus siltuma ziņā pārsitis, bet līdz ar pandēmijas jauno uzliesmojumu pirms gadumijas svētkiem iezīmējis arī tādu kā melanholiski nogurušu noskaņu gaisā, SestDienā sākam jaunu rakstu sēriju par pilsētvidi. Par to, kas pilsētās izaug dabiski, bet par kuriem rajoniem atbildīgajām amatpersonām būtu vērts piedomāt vairāk vai vismaz ieklausīties iedzīvotāju idejās? Kas ir tas, ko vērts pārņemt no citu pieredzes, bet no kā laika gaitā atteikties? Ko cieši sargāt un kam ļaut attīstīties?
Un sākam šonedēļ, šķiet, ar vienu no iedvesmojošākajiem piemēriem – radošo kvartālu attīstību. Vai to var uzskatīt par Rīgas veiksmes stāstu?
''Cilvēki dabiski dara to, kas tiem jādara, – satiekas, darbojas, iepērkas, atpūšas –, un vietas, kur tas notiek, lielākoties atspoguļo pilsētas dažādos rajonus, iedzīvotājus, ikdienu. Šos centrus apvieno pilsēta kā sistēma,'' vēl saka Dambergs.
Nu ko – varbūt laiks tās pilsētas tā pa īstam un apzināti iepazīt.
Šīs SestDienas, 27. novembra – 3. decembra, numurā lasiet:
VIDE. Roņi nomet svaru. Pelēko roņu un zvejnieku attiecības Latvijas piekrastē pēdējos gados samilst, viena brīnumlīdzekļa kompromisa panākšanai nav, nepieciešama kompleksa un zinātniski pamatota pieeja.
PASAULĒ. Pandēmijas ēna un personiskās brīvības. Par jaunu pavērsienu cīņā ar pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana pēc principa – brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā, kā arī tā dēvētās Covid-19 pases, kas varētu parādīties arī dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.
SPORTS. Leģenda ir panākta. Formula 1 sacensībās interesantu pagriezienu netrūkst – britu pilots Lūiss Hamiltons pēc izcīnītajiem tituliem noķēris vācieti Mihaelu Šūmaheru, bet uz F1 sliekšņa jau mīņājas Mihaela dēls Miks Šūmahers un igaunis Jiri Vipss.
PILSĒTVIDE. Apbružāta, bet patiesa pilsētas seja. XXI esot pilsētu gadsimts. Vai par šā brīža pilsētas vizītkarti var saukt radošos kvartālus, kas nu jau labu laiku kā sevi iezīmējuši arī Latvijas galvaspilsētā? SestDiena sāk jaunu rakstu sēriju par pilsētvidi un mūsu attiecībām ar to.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Spārnotās Latvijas vārdā. Tieši pirms simt gadiem, 1920. gada 23. novembrī, kādā Rīgas dzīvoklī tika dibināts Latvijas aeroklubs – organizācija, kuras pirmie desmit darbības gadi līdzinās dēku romānam ar detektīva elementiem. Lai tiktu pie lidošanas, organizācijas biedri bija gatavi gan rīkot balles un aviācijas svētkus, gan ievest trofeju lidmašīnas no ārzemēm, gan būvēt tās paši. Sapņi sapinās ar naudas problēmām un kontrabandu, bet organizācijas nākamie gadi – ulmaņlaiks – to pacēla milzīgas ietekmes augstumos. Aeroklubam bija 25 tūkstoši biedru, simt nodaļu teju katrā Latvijas pagastā, un tautas aviācija bija dotēta, cienīta un mīlēta – katra indivīda un ''valsts aizsardzības labā''.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, RECEPTES, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.