Gadu pirms XXIII olimpiādes Phjončhanā situācija komandā nav no spožākajām, taču sporta veida federācijā uzsver, ka pagaidām nav iemesla matu plēšanai. Tieši otrādi! Tirolē piedzīvotā neveiksme noderēs par modinātājzvanu, lai sasparotos un Dienvidkorejā jau atkal iesaistītos cīņā par olimpiskajām godalgām. Pieticīgās vietas pasaules čempionātā gan var nelabvēlīgi ietekmēt vadošo sportistu finansējumu nākamajā sezonā, jo pilnvērtīgu Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu varētu iegūt tikai atsevišķi komandas sportisti. "Nepatīkami, jo darbs šosezon tika ieguldīts tiešām liels, taču cerētā rezultāta nav," SestDienai atzina Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Atis Strenga. Viņš gan mierināja, ka, pat ja nākamsezon nāksies savilkt jostu ciešāk, kamaniņu braucēju darba spars nemazināsies.
Zvaigznes nesastājās
Lai gan kamaniņu braucēji pēdējā desmitgadē bieži vien palikuši radniecīgo sporta veidu skeletona un bobsleja panākumu ēnā, renes sporta veidu svarīgākajās sacensībās olimpiskajās spēlēs viņi ierasti bijuši ražīgākie. Kā lai aizmirst Mārtiņa Rubeņa filigrānos braucienus Turīnā, kas 2006. gadā nodrošināja Latvijai pirmo ziemas olimpisko spēļu godalgu kopš neatkarības atjaunošanas? Pēc tam kamaniņnieku mundieri spodrinājuši brāļi Andris un Juris Šici, ar kuru tiešu līdzdalību nākamajās divās spēlēs izcīnītas vēl trīs godalgas: divi sudrabi ekipāžu konkurencē un bronza kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Cauci komandu stafetē.
Vai rezultāti pirmsolimpiskajā sezonā nozīmē, ka veiksmīgo olimpiāžu sērija Phjončhanā pārtrūks? "Šos rezultātus noteikti nevar vērtēt Dienvidkorejas kontekstā, jo katras sacensības ir atšķirīgas. Pat katrs brauciens," uzreiz pēc pasaules čempionāta, sazvanīts Īglsas trasē, uzsvēra Latvijas valstsvienības galvenais treneris Kaspars Dumpis. Viņam piekrita arī LKSF prezidents Atis Strenga, kurš akcentēja, ka izšķirošais darbs pirms nākamajām olimpiskajām spēlēm tuvākajās nedēļās vēl tikai sāksies.
Tajā pašā laikā komandā apzinās, ka tik neveiksmīgas sezonas svarīgākās sacensības valstsvienībai nebija izvērtušās sen, jo pat visvājākajos gados vismaz vienā disciplīnā "izšaut" bija izdevies. LKSF prezidents Strenga sacīja, ka neveiksmi veicinājuši vairāki faktori, tostarp veiksmes trūkums. "Nelaikā bija komandas līderu brāļu Šicu kritiens, kurā Andris Siguldas trasē divas nedēļas pirms pasaules čempionāta izmežģīja plecu. Arī blīvie rezultāti pasaules čempionāta komandu stafetē pārsteidza. Mums taču sacensībās, kurās sportisti trasē pavada vairāk nekā divas minūtes, pietrūka nieka divu sekundes desmitdaļu līdz bronzas medaļām, taču tas deva tikai septīto vietu! Neslēpšu, ka pēdējos gados bieži vien bijušas situācijas, kad zvaigznes ir sastājušās mums par labu, tomēr šoreiz veiksme nebija mūsu sabiedrotā," SestDienai atzina sporta veida prezidents. Viņš arī atgādināja, ka pasaules čempionāta trase Insbrukā Latvijas komandai ierasti nav bijusi mīļa, tomēr rezultātiem tik un tā nevajadzēja būt tik sliktiem: "Traģēdija gan nav notikusi. Pat labi, ka kaut kas tāds notiek tagad, nevis olimpiskās sezonas vidū. Šī neveiksme liks mums sapurināties, lai Korejā sasniegtu augstvērtīgu rezultātu."
Krietnus desmit solīšus atpakaļ
Aizmetņi pasaules čempionāta neveiksmei gan bija novērojami jau iepriekš sezonas gaitā, jo būtībā visai komandai rezultāti bija sliktāki nekā iepriekšējā gadā.Brāļi Šici arī pirms kritiena Siguldā tikai reizi Pasaules kausa sacensībās kāpa uz goda pjedestāla, uz kura bija bieži viesi pirms tam. Meklējot pazudušo ātrumu, viņi pirms Siguldas posma līdz pēdējai skrūvītei izjauca kamanas, taču treniņos tik un tā neizdevās sasniegt cerētos rezultātus, tāpēc "operāciju" pirms pašām sacensībām veica vēlreiz. To, cik sekmīga bija atkārtota pārregulācija, gan uzzināt neizdevās kritiena dēļ. "Pēdējā naktī atradām vainu tehnikā, un pēdējā treniņā mums bija trešais labākais laiks. Tendences bija labas, un ar optimismu skatījāmies uz sacensībām," jau pēc piedzīvotā kritiena ziņu aģentūrai LETA rokas noplātīja Juris Šics.
Brāļi gan devās uz pasaules čempionātu, kurā ar fizioterapeita Agra Potaša gādību pat sasniedza konkurētspējīgu rezultātu starta rāvienā, taču sarežģītajā situācijā šoreiz pievīla braukšana, un rupja kļūda trases vidusdaļā maksāja cīņu par medaļām Īglsā. "Paši brāļi nevarēja saprast, kāpēc tā. Virāžā pēc apļa rupji kļūdījās gan viņi, gan Elīza Cauce. Īglsas trase skaitās viena no vieglākajām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir no sarežģītākajām, jo katra kļūda maksā ārkārtīgi daudz," neizpratnē bija treneris Dumpis.
Arī vadošās sportistes Cauces sniegums pēc daudzsološās iepriekšējās sezonas sagādājis vilšanos gan pašai sportistei, gan treneriem. Iepriekšējā sezonā Elīza trasē "lidoja" un pārsteidza ar labu un, pats galvenais, stabilu sniegumu. Arī svarīgākajos startos Cauce bija līmenī un izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā, kaldināja komandas otro vietu pasaules čempionāta stafetē, kā arī iesaistījās cīņā par labāko sešinieku Pasaules kausa kopvērtējumā. Turpretī šosezon Pasaules kausa sacensībās viņa retu reizi iekļuvusi labāko desmitniekā, turklāt piedzīvojusi vairākus kritienus. Pagaidām Elīzai nav līdzējusi arī māsas Maijas Tīrumas atgriešanās komandā treneres statusā. "Man pirms sešpadsmitās virāžas Siguldā vēl nekad nebija tādas kļūdas kā šoreiz. Šajās sacensībās man bija jocīgs miers. Varbūt tas bija pie vainas," pēc Siguldas posma, kurā viņa vienā no braucieniem finišēja pēc kritiena, sacīja Cauce.
Treneris Kaspars Dumpis piekrita, ka pēc pagājušās sezonas radies priekšstats, ka Elīza ir gatava stabili sākt cīņu par goda pjedestālu, savukārt šosezon viņa spērusi solīti atpakaļ: "Pat ne solīti, bet kādus krietnus desmit solīšus. Arī treniņos redzam, ka nav tā gaidītā rezultāta. It kā viss ir tas pats, kas bija pagājušajā sezonā, bet neiet. Iemesli jāmeklē gan galvā, gan kamanās. Nav jau tā, ka kamanas pašas brauktu. Tās jau vada sportists. Līnijas ir jājūt. Šobrīd Elīzai iet grūti. Neveiksmēm ir arī blaknes, jo pasaules čempionātā viņa startēja apslimusi. Tas viss ir uz nervu pamata."
No kungu komandas pārstāvjiem treneri gaidījuši regulāru cīņu par vietu labāko desmitniekā, taču ārpus mājas trases tam īsti nav izdevies pat pietuvoties. Reizēm trūcis ātruma trasē, tomēr biežāk – stabilitātes. Divus labus braucienus salikt kopā vienās sacensībās pagaidām neizdodas, bet kamaniņu sportā panākumu atslēga bieži vien meklējama tieši stabilitātē un psiholoģijā.
Par kļūdām maksā
Psiholoģiskā gatavība kamaniņu sportā piesaukta arī iepriekšējās sezonās, tomēr nekad tik bieži kā šogad. "Man jau mazliet apnicis vienmēr vainot to slīdamību, ar kuras trūkumu mazliet attaisnojāmies sezonas sākumā, kad tiešām kļūdu bija mazāk, taču rezultāta tāpat nebija. Pasaules čempionātā kamanas slīdēja labi. Vēl treniņos likās, ka viss ir lieliski, un arī sprinta sacensībās viss bija samērā cerīgi, bet turpinājums izvērtās briesmīgs," uzsvēra treneris. Tik drīz pēc sacensībām uz karstām oglēm viņš vēl nevēlējās pārāk iedziļināties iespējamos skaidrojumos, taču pieļāva, ka lielākā vaina meklējama pārliecības trūkumā. "Visu laiku sportistos ir iekšā tās bailes kļūdīties, tāpēc arī tās visas neveiksmes sākas. Jāiegūst pārliecība un māka uzvarēt. Šobrīd, man šķiet, brāļi [Šici] ir vienīgie, kuri tiešām brauc ar lielu pārliecību un prot uzvarēt."
Jau iepriekš sportisti ir stāstījuši, ka ar skaudību vēro Vācijas un Krievijas sportistu slieces, jo viņi pat ar rupjām kļūdām tik un tā sasniedz labu rezultātu, kamēr latviešiem katra mazākā kļūdiņa maksā daudz pozīciju kopvērtējumā.
Apziņa, ka trase jāveic perfekti, lai būtu cerība sacensties ar lielvalstu sportistiem, noteikti nepalīdz izvairīties no kļūdām. "Tāda nu mums ir tā mentalitāte. Daudz jau var atrast galvā. Notiek mazs klikšķītis, un sākam raustīties. Jāstrādā ar psihologiem. Komandā ir iespēja to darīt, un daļa to arī izmanto, taču tas pagaidām vēl nav obligāti," skaidroja Dumpis. Zīmīgi, ka pēc Siguldas posmā izcīnītajām trim godalgām viens no pirmajiem, kam pateicās Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš, bija viņu psihologs, kas pratis ekipāžas sportistus pareizi noskaņot, lai veiktu labus un stabilus braucienus.
Psiholoģija gan neesot vienīgais rūpju bērns komandā, jo nopietni jāstrādā ar kamanu tehniku, šajā aspektā lielas cerības izšķirošajā pirmsolimpiskajā cēlienā tiek saistītas ar treneru korpusā piesaistīto Mārtiņu Rubeni, jo viņš sportista karjeras gaitā kamanu uzbūvi un slieču īpašības izkodis līdz saknēm. Tāpat Dumpis neslēpa, ka sezonas svarīgākajā posmā rezerve bijusi jaušama arī fiziskajā sagatavotībā, tāpēc esot jāpadomā, ko mainīt vasaras darba organizācijā. "Izmaiņas noteikti būs. Ne radikālas, bet būs," solīja sporta veida federācijas vadītājs Atis Strenga. "Centīsimies piesaistīt kādus atsevišķus speciālistus, lai veiktu jūtamāku uzlabojumu starta rāvienā vai citās pozīcijās."
Kamanu vietā taksometrs
Pasaules meistarsacīkstes neolimpiskajā sezonā ir svarīgākās sacensības ne tikai to prestiža dēļ, bet arī tāpēc, ka tajās izcīnītā vieta ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai saglabātu Latvijas Olimpiskās vienības finansējumu, kas krietni atvieglo sportistu gatavošanos un dzīvošanu visa gada gaitā. "Diemžēl tā ir, ka mums viss sezonā ir atkarīgs no vienām sacensībām. Jā, arī Eiropas čempionāts ir nozīmīgs, taču, lai tiktu Latvijas Olimpiskās vienības A sastāvā, kas nodrošina līdzekļus treniņiem un kaut kādai izdzīvošanai, pasaules čempionātā ir jānobrauc. Šobrīd izskatās, ka vienam otram vasarā būs jādomā, ko un kā darīt, lai tiktu pie naudiņas," atklāja izlases treneris Dumpis.
Zīmīgi, ka šosezon Latvijas izlasē visvairāk iepriecinājušie Kristens Putins un Imants Marcinkēvičs vasarā piestrādājuši par taksometra vadītājiem, lai nopelnītu līdzekļus startam starptautiskās sacensībās. Tas vainagojās ar bronzas godalgu izcīnīšanu pasaules čempionātā vecuma grupā līdz 23 gadiem.
Šosezon Latvijas Olimpiskās vienības A sastāvā bija brāļi Šici, Elīza Cauce, Artūrs Dārznieks, kuriem šo statusu vajadzētu saglabāt, pateicoties Eiropas čempionātā izcīnītajai bronzas medaļai komandu stafetē, kā arī Inārs Kivlenieks. Mazāks finansējums B sastāvā ir Oskaram Gudramovičam, Pēterim Kalniņam, Rikam Kristenam Rozītim un Kristeram Aparjodam, savukārt C sastāvā bija vairāki jaunie sportisti. Izlases dalībnieki Ulla Zirne un Kristaps Mauriņš bija iekļauti rezerves sastāvā, un viņiem finansējums bija krietni mazāks.
"Jā, neveiksmīgais pasaules čempionāts noteikti kaut kādā ziņā atsauksies arī uz finansējumu, jo kritēriji nebūs izpildīti. Cik ļoti tas samazināsies, vēl grūti pateikt, tomēr tas nemainīs mūsu mērķi sasniegt augstvērtīgu rezultātu olimpiskajās spēlēs. Nebūs tā, ka naudas trūkuma dēļ mazāk strādāsim," solīja Atis Strenga.
Iespējams gan, ka finansiālā situācija kamaniņu braucējiem strauji nepasliktināsies, jo nākamā ir olimpiskā sezona, turklāt, lemjot par līdzekļu piešķiršanu, Latvijas Olimpiskās vienības speciālisti ņem vērā dažādus blakus apstākļus – arī iepriekš gūtos panākumus vai traumas pirms izšķirošajiem startiem.
Novērtēs olimpiskās virāžas
Šīs sezonas atbildīgākās sacensības gan vēl nav galā, jo ne mazāk nozīmīgs par pasaules čempionātu visiem Latvijas sportistiem, īpaši jau tiem, kuri sacenšas ledus trasēs, būs brauciens uz Pasaules kausa posmu olimpiskajā Phjončhanā. Iepriekš olimpiskajā trasē no kamaniņniekiem bijuši vien brāļi Šici, kuri piedalījās tās homologācijā jeb pieņemšanā. Tiesa, tikai sacensību ritmā būs iespēja pilnībā novērtēt Alpenzijas reģionā izvietotās trases virāžas un īpašības, lai atbilstoši tām pielāgotu tehniku. "Jau šajā posmā būs daudz jāskatās un jāmēģina dažādi slieču un tehnikas modeļi, kas nu mums ir pieejami," jaunam darba cēlienam jau gatavojās treneris Dumpis.
Dienvidkorejā vispirms no 8. līdz 14. februārim paredzēta treniņnedēļa, savukārt 18. un 19. februārī – pirmās Pasaules kausa sacensības olimpiskajā trasē. Pēc tam līdz olimpiskajām spēlēm trasē, visticamāk, varēs tikt vēl tikai reizi šī gada rudenī.
Uzreiz pēc atgriešanās no Dienvidkorejas beigsies sacensību sezona, taču sāksies izšķirošais gatavošanās posms pirms nākamajām olimpiskajām spēlēm. "Zināma piesardzība pēc ne visai veiksmīgās sezonas ir radusies, taču panikas nav. Šīs problēmas šobrīd ir īsti laikā un vietā, lai tās novērstu līdz olimpiskajām spēlēm," optimismu saglabāja Strenga.
Interviju ar Latvijas jauno kamaniņu sporta talantu Kasparu Aparjodu lasiet 3.februāra žurnālā SestDienā!