Beidzot zinātniekiem esot izdevies izskaidrot šo fenomenu. Tā pamatā ir divi konkurējoši procesi ādas šūnās. Kad esam pakļauti saules ultravioletajam starojumam, ķermeņa sākotnējā reakcija ir piešķirt prioritāti DNS bojājumu novēršanai šūnās. Tas sāk intensīvi atjaunot starojuma bojātās DNS šūnas. Šī iemesla dēļ aizsargmehānisms spēj uz kādu laiku aizkavēt citu mehā nismu, kas ir atbildīgs par ādas pigmentāciju. Proti, ķermenis mēģina nepieļaut iedeguma pa rādīšanos uz ādas. Jo spēcīgāka ir ķermeņa aizsargreakcija, jo lēnāk parādās iedegums.
"Pēc saules iedarbības ādas pigmentācija tiek apturēta, taču šis mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs," žurnālā Journal of Investigative Dermatology raksta darba autori no Telavivas Universitātes.
Tomēr pēc kāda brīža ķermenis ir spiests atzīt, ka ar tik intensīvu uzbrukumu netiks galā, tādēļ ie darbina otro aizsardzības mehā nismu. Tas saistīts ar pastiprinātu melanīna ražošanu. Šis dabiskais pigments organismā piešķir matiem un acīm tumšu krāsu. Melanīns, ko ražo un izplata īpašas par melanocītiem sauktas šūnas, padara ādu tumšāku, lai pasargātu to no turpmākas staro juma iedarbības.
Jauno pētījumu veikusi tā pati Telavivas Universitātes Izraēlas biologu komanda, kas iepriekš atklāja, ka sauļošanās var uzla bot libido un paaugstināt vēlmi pēc seksa.