Ja zinātniekiem patiešām tas izdosies, cilvēce ne vien iegūs simtiem gadu senās pasakās apcerētas spējas, bet arī katrs no mums varēs uzzināt neparastāku skatījumu uz sevi pašu. Runa ir par spēju saprast dzīvnieku valodu.
Tieši pie šāda ambicioza projekta jau vairākus gadus strādā starptautiska zinātnieku apvienība, ierakstot dzīvnieku ņaudēšanu, riešanu, pīkstēšanu un citas skaņas. Visi ieraksti tiek nodoti mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ar milzīgu datu apstrādes jaudu meklē kopsakarības un cenšas atšifrēt to nozīmi. Šis process notiek ļoti līdzīgi, kā simbolu pa simbolam tiek atšifrēti senu, aizmirstu rakstību fragmenti. Iespējams, vēl intriģējošāks par pašu procesu ir darba grupas solījums pirmos rezultātus atrādīt jau 12 līdz 36 mēnešu laikā.
IERAKSTA UN ANALIZĒ
Lai arī cilvēki dzīvnieku prāta spējas nevērtē pārlieku augstu, to valodas mācēšana vilinājusi kopš senseniem laikiem. Varam atcerēties kaut viduslaiku pasakas, kurās šādas spējas kļūst pieejamas pēc baltas čūskas vai citas radības apēšanas. Senos laikos dzīvnieku sarunu noklausīšanās varēja būt vērtīgs informācijas avots, jo visur esošie kustoņi būtībā pildīja novērošanas kameru funkcijas, savukārt šodien šādas zināšanas palīdzētu saprast, kā varam uzlabot pašu dzīvnieku labbūtību.
Ne velti zinātnieki vispirms ķērušies pie cilvēkiem tuvāko faunas pārstāvju izpētes. Viņu uzmanības centrā ir tradicionālie mājdzīvnieki kaķi un suņi, kā arī vairākas savvaļas dzīvnieku sugas. To vidū arī vaļi un vārnas. Darba autori eksperimentā iesaistītajiem dzīvniekiem piestiprinājuši sīkus diktofonus, kas ieraksta visas paša dzīvnieka radītās skaņas un arī apkārtējās vides trokšņus. Tie tiek pārvērsti digitālā formātā un nogādāti pētniecības centros, kur mākslīgā intelekta rīki veic apjomīgu analīzi.
DZĪVNIEKU VALODĀ
Pēc ilga un pacietīga darba 2017. gadā aizsāktais Earth Species Project nu dod pirmos augļus. Viens no bezpeļņas organizācijas dibinātājiem Aza Raskins sliecas domāt, ka zinātnieki spēs ģenerēt atsevišķu dzīvnieku sugu saziņas skaņas jau pat pēc gada.
"Vai mēs varam veikt ģeneratīvas, jaunas dzīvnieku vokalizācijas? Mēs domājam, ka nākamo 12 līdz 36 mēnešu laikā mēs, visticamāk, varēsim to darīt, lai sazinātos ar dzīvniekiem," progresu komentē pētnieks, sajūsminoties par iespējām, kādas šis izrāviens sniegs zinātniekiem. «Pamēģiniet iztēloties, ka mēs varēsim uzbūvēt sintētisku vali vai vārnu, kas runā vaļu vai vārnu valodā tā, ka pārējie dzīvnieki pat nenojauš, ka nekomunicē ar dzīvu būtni," nākotnes ainas uzbur pētnieks.
KO SAKA KAĶIS?
Vidusmēra cilvēku droši vien visvairāk fascinētu iespēja aprunāties ar saviem mājas mīluļiem, pat ja reizēm viņu teiktais par laikus nepasniegtu ēdienu varētu nebūt iepriecinošs. Potenciālu apzinās arī zinātnieki, tādēļ Linkolna Universitātes speciālistu komanda īpaši specializējas kaķu valodas izpētē. Viņi uzbūvējuši mākslīgā intelekta rīku, kas mācās ne vien murrātāju skaņas, bet arī ausu kustināšanu.
Savukārt komunikācijai ar suņiem veidotais rīks ņem vērā arī dzīvnieka grimašu maiņas, kas dažu šķirņu pārstāvjiem ir ļoti izteiksmīgas, ziņo žurnāls Scientific American. Projekta autoru ambīcijas neaprobežojas ar tulkošanas rīku, kas nodrošinātu komunikāciju starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Viņi ar tā palīdzību vēlas pierādīt, ka suņi arī domā, cer un sapņo. Ja ne gluži kā cilvēki, tad ļoti līdzīgi gan.