Ja Līgo svētkos dūšīgi ēdāt sieru, tad šobrīd jums vajadzētu justies gana laimīgiem. Vismaz tā liek domāt ķīniešu zinātnieku atklājums par šī piena produkta ietekmi uz cilvēku labsajūtu.
Pētnieki neveica vairāku miljonu cilvēku genoma analīzi tikai tādēļ, lai noskaidrotu siera lomu mūsu dzīvē. Patiesībā ar apjomīgā pētījuma palīdzību viņi cerēja noskaidrot, kā dzīvesveids ietekmē mentālo labsajūtu. Taču viens darba gaitā pamanītais faktors bija tik izteikts, ka to vienkārši nevarēja ignorēt. Un tas bija siers.
MILJONIEM GENOMU
Daudzos iepriekš veiktos novērojumos ir noskaidrots, ka laimes sajūta spēj ietekmēt cilvēka novecošanas procesu. Dažkārt tai atvēlēta pat nozīmīgāka loma nekā kaitīgiem ieradumiem. Tomēr visiem šāda veida pētījumiem ir viens būtisks mīnuss: secinājumus ietekmē dažādi blakus faktori, ko zinātnieki nereti nepamatoti ignorē. Viens no tādiem ir sociālekonomiskais statuss, kam mēdz piemist ļoti nozīmīga loma. Citi ir dzīves vide, dzīvesveids, pieejamās pārtikas kvalitāte un dažādi ikdienas dzīvi iespaidojošie notikumi.
Ķīnas zinātnieku pētījums ir atšķirīgs. Tajā tiek izmantota analītiskā metode, kas tiek dēvēta par Mendeļa randomizāciju. Tā ir piemērots instruments, lai izpētītu, kādi faktori ietekmē mūsu gēnus un noved pie noteiktiem rezultātiem.
Darba autori analizēja astoņas dažādas datu kopas, kas savāktas vairākās Eiropas valstīs. Katra ietver no 38 tūkstošiem līdz 2,4 miljoniem cilvēku, līdz ar to analizēšanas darba lauks ir visai dāsns. Pētnieki to arī pilnībā izmantoja, atklājot vairākas iespējamas cēloņsakarības, kas pierāda, ka augstāka mentālā labsajūta var palīdzēt dzīvot ilgāk un veselīgāk.
"Mūsu pētījums sniedz iepriecinošus pierādījumus tam, ka garīgās labklājības uzlabošana ir dzīvotspējīgs ceļš uz veselīgu novecošanu neatkarīgi no indivīda sociālekonomiskā statusa," žurnālā Nature Human Behavior secina pētījuma autori.
LAIME IR SIERĀ
Bet kur tad ir siers? Tas «spēles laukumā» parādījās brīdī, kad pētnieki atlasīja 33 dalībniekus no eiropiešu datu kopām, lai noskaidrotu, kādi starpfaktori varētu izraisīt cēloņsakarību starp garīgo labklājību un veselīgu novecošanu. Šī analīze uzskatāmi parādīja, ka tie indivīdi, kuri ēd vairāk siera un augļu, uzrāda augstākus mentālās labsajūtas rādītājus. Turklāt siera ēšana iespaido to, kā cilvēki vērtē paši savu veselību un potenciālo dzīves ilgumu. Siera ēdājiem vidējais pašnovērtējums bija par 3,67% augstāks nekā pārējiem.
Citiem vārdiem sakot, iecienītais pārtikas produkts palīdz uz dzīvi raudzīties optimistiskāk. Salīdzinājumam – augļu ēšanas pozitīvais pienesums veselības novērtējumā bija 1,96%. Lai gan pārtika ar augstu tauku saturu bieži tiek uzskatīta par kaitīgu cilvēku veselībai, pētījumi liecina, ka mērens piena tauku patēriņš var pazemināt holesterīna līmeni un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Pētījums arī palīdzēja saprast, kādu iespaidu atstāj kaitīgie ieradumi. Piemēram, smēķēšana novecošanas faktorus negatīvi ietekmēja par 4,56%, bet pārlieka aizraušanās ar TV skatīšanos – pat par 7,39%.