Stīvs Džobss tiešām nemeloja, pirms desmit gadiem prezentācijā solot, ka Apple iPhone apgriezīs pasauli kājām gaisā. Tas nebija vienīgais viedtelefons. Nebija arī pats pirmais. Tomēr nevar noliegt, ka tieši Kalifornijas kompānija pirms desmit gadiem lika pamatus glāstāmo telefonu tirgus izveidošanā un radīja īstu aifonu kultu, mainot mūsu informācijas patērēšanas paradumus.
Pirmās paaudzes iPhone tika laisti tirdzniecībā tālajā 2007. gada 29. jūnijā un uzreiz sacēla pamatīgu ažiotāžu. Lai arī citi ražotāji jau agrāk bija izgatavojuši pa kādam tālruņa modelim ar skārienjutīgu ekrānu, tieši iPhone izdevās pārliecināt pircējus, ka telefonam bez pogām ir nākotne. Ar katru nākamo modeli ābolu popularitāte un pārdošanas apjomi auga, nodrošinot tam viedtelefonu ikonas statusu, jo īpaši Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ielas sarunās nereti katru viedtelefonu dēvē par aifonu, gluži kā brokastu pārslas par kelogiem vai apvidus auto par džipiem.
Gadu gaitā viedtelefoni mūsu ikdienā ieēdās aizvien dziļāk, un šodien lielai daļai cilvēces dzīve bez mobilā drauga jau šķiet neiedomājama. Fenomena izpētē aktīvi metušies dažādu disciplīnu zinātnieki, pētot, kā viedās ierīces ietekmē mūsu veselību, uzvedību, prāta spējas, laika pavadīšanu, hobijus un ģimenes dzīvi. Apkopojot viņu secinājumus, paraudzīsimies, kā tad viedtelefoni desmitgadē ir mainījuši mūsu dzīvi un kādas jaunas iespējas devuši.
InformācIja kabatā
Pirmais un, iespējams, fundamentālākais viedtelefonu pienesums ir piekļuve informācijai. Pirms gadiem divdesmit diena sākās ar avīzi rokās, pirms desmit – lielākā daļa informācijas pie sabiedrības nonāca caur datora ekrānu, bet tagad viedtelefonu īpašniekiem visas svarīgākās ziņas ir rokas stiepiena attālumā. Un jāstiepjas ir vien līdz kabatai. Viedtelefonā lasām ziņas, meklējam informāciju par tūrisma objektiem, uzzinām laika prognozi, autobusu sarakstu, pat atbildes uz krustvārdu mīklu jautājumiem. Lietas, kas vēl nesenā pagātnē bija jāatliek līdz brīdim, kamēr tiksim līdz datoram, šodien tiek paveiktas nekavējoties. Pat veikalā bez piepūles varam salīdzināt produktu cenas.
Informācijas iegūšana savukārt dramatiski palielināja pieprasījumu pēc mobilā interneta. Mobilo sakaru operatori iesaistījās bruņošanās sacensībās, cenšoties piedāvāt aizvien ātrāku datu pārraidi, tādējādi veicinot 3G, 4G un jau drīzumā gaidāmā 5G sakaru tīkla izstrādāšanu.
Sarunāšanās caur ekrānu
Savulaik podziņtelefonu ražošanas milža Nokia logo rotāja devīze Connecting people jeb savieno cilvēkus. Attiecībā uz viedtelefoniem šī tēma kļuvusi ļoti slidena. No vienas puses Whatsapp, Viber, Messenger un citas saziņas programmas, kā arī vienkārša piekļuve Facebook, Instagramm, Snapchat un citiem sociālajiem tīkliem dod iespēju nekavējoties sazināties ar draugiem un dalīties iespaidos. Taču dažādās pasaules valstīs veikti pētījumi rāda, ka tas diemžēl neveicina saziņu. Tieši pretēji – daudziem cilvēkiem ar pāris tūkstošiem virtuālo draugu un desmitiem tūkstošu sekotāju ir nopietnas problēmas ar saturīgas klātienes sarunas uzturēšanu un vēl jo lielākas – ar ilgstošu attiecību kopšanu. Medijos kariķēti gadījumi, kad viedtelefonu paaudzes pamatskolēni sēž pie skolas bariņos un nevis sarunājas, bet sarakstās viens ar otru.
Ēras sākumā vairāki bērni saklupa ap vienu telefonu, tagad katrs veras savējā. "Es to saucu par būšanu vienatnē kopā. Izrādās, ka viedtelefoni tomēr ir izolējoša tehnoloģija," jau 2015. gadā dokumentālajā filmā Stīvs Džobss: cilvēks mašīnā stāstīja socioloģe Šerija Tērkla. "Tā ir sapņu mašīna, un tā fascinē ar pasauli, ko var iepazīt šajos ekrānos."
Tendences ir redzamas, taču vēl pagājis pārāk maz laika, lai psihologi pārliecinoši teiktu, vai šīs pārmaiņas ir uz labu vai ļaunu. Skaidrs vien tas, ka tagadējie bērni komunikāciju uztver citādi nekā iepriekšējās paaudzes.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21.-27.jūlija numurā!
vēl ir problēma
pret labējiem