Tā kā stāsts satur apgalvojumus, kuru patiesumu varētu nākties pierādīt pie tiesas, bet es neesmu stāstā aprakstīto notikumu aculiecinieks un pat ne pirmais, kas to no aculiecinieka dzirdējis, neminēšu tās valsts iestādes vārdu, par kuru tika stāstīts, tikai dažus apgalvojumus un vērtējumus atstāšu tādus, kādus dzirdēju. Stāsta darbība risinās medībās. Reiz vārdā neminētās Latvijas valsts iestādes mednieki brauca medībās. Kā jau tas medniekiem pieņemts, vīri pa ceļam uztankojās. Viens bija pārvērtējis savus spēkus un, kad autobuss atbrauca līdz medību vietai, izrādījās tik uztankojies, ka palika autobusā guļam, pārējie devās mežā. Kādā brīdī vārgajam gulētājam ievajadzējies pa lielo. Viņš izkāpa no autobusa, uzrāpās uz sniega sanesuma un nokārtoja darīšanas, taču nebija vēl paguvis uzvilkt bikses, kad no meža tieši uz viņu izskrēja mežakuilis. Vīrs norāva bisi no pleca un izšāva. Kuilis beigts, taču mednieks no bises atsitiena zaudēja līdzsvaru un iekrita, paši saprotat, kur… Atgriezās autobusā un atkal aizmiga. Smieklīgākais ir tas, ka viņa nošautais kuilis todien bija visa kolektīva vienīgais medījums.
Ar medībām zināmā mērā bija saistīts mans ceļš uz to krogu, par kuru te būs runa. Proti, kad es ar mašīnu tuvojos krogam – tā ir kafejnīca Café Mimosa Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielas stūrī –, no Hanzas ielas iegriezos Strēlnieku ielā un taisījos braukt pa galveno ceļu, proti, slaidi pagriezt uz Melngaiļa ielu, no tās, ignorēdams zīmi, ka viņam ir krustojums ar galveno ceļu, ātrumu nesamazinādams, traucās cits braucējs. Tas tikai lieku reizi apliecina, ka transportlīdzekļa vadītājam nepietiek ar ceļazīmju vērošanu, jāskatās arī, vai kādam nevajag braukt vairāk nekā tev. Vārdu sakot, tas braucējs mēģināja mani nomedīt, bet es nebiju tik neuzmanīgs kā mežakuilis un neizbraucu vis viņam pa bliezienam, bet sabremzēju un vēl nosalutēju ar skaņas signālu. Cerams, tam braucējam, ja viņš aptvēra, ko nupat izdarījis un kādu avāriju varēja izraisīt kā tās vaininieks, arī savajadzējās pa lielo jeb, citādi izsakoties, viņš no bailēm pietaisīja bikses, jo kaut kādai taisnībai pasaulē taču jābūt.
Tā kā es nobīties nepaguvu, jo ne jau pirmais tāds braucējs trāpās, kam visi ceļi galvenie (ir redzēti arī tādi viltnieki, kas rāda pagriezienu uz vienu pusi un griež uz otru), rāmu garu devos iekšā mimozā, minēdams, cik smalks iestādījums tas būs. Mimosa pieder Aleksandra Slobina dibinātajai un vadītajai restorānu grupai The Catch Family, kas darbojas ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Berlīnē. O, tas izrādās interesants iestādījums – darba laiks kā klasiskai ēdnīcai, bet apkalpošana pie diezgan cieši kopā izvietotiem galdiņiem, interjers arī iecerēts un realizēts daudz rūpīgāk nekā ēdnīcā parastajā. Nekas te nav garlaicīgs, ēdienkarti ieskaitot, lai gan pozīciju tajā nav daudz. Patiešām dominē brokastu ēdieni, lai gan ir arī dažas pusdienu pozīcijas, pieejamas no 12.00, piemēram, teļa gaļas stroganovs. Jāpiekrīt tām dažām atsauksmēm, kas fiksējušas, ka porcijas samērā ar cenu varēja būt lielākas, taču mana Benedict royale bija tieši tik garšīga, lai gribētos kādu dienu pabrokastot te vēl.
Brokastu restorāns
CAFÉ MIMOSA
Adrese: Strēlnieku ielā 8
Atvērts: No 8.00 līdz 17.00 (S 9.00–17.00; Sv 9.00–16.00)
SESTDIENA ĒDA
Benedict royale (plaucēta ola, mazsālīts lasis, Holandes mērce, kraukšķīgs kartupelis) 12,00
Kapučīno 6,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
PATĪKAMS ATKLĀJUMS. Lai gan porcijas nav lielas, gribētos te brokastot bieži.