STULBĀ DZĪVE ★★★★
REŽISORS VLADS TROICKIS
Dailes teātris
Stāsts par frīkšovu Stulbā dzīve jāsāk ar atziņu, ka Dailes teātra un laikmetīgās mākslas festivāla Gogolfest sadarbība ir ļoti precīzi izskaitļota: radot izteikti politisku iestudējumu par (respektīvi, pret) karu Ukrainā, ir piesaistīts gan starptautiski skaļš vārds – The Tiger Lillies, gan vietējās aktrises, kuras kļūst par iestudējuma vēstnesēm Latvijas vidē, tomēr pamata ideju publikai nes Dakh Daughters – četru ukraiņu mākslinieču grupa, kā arī Tetjana Troicka, kura gan filmē uz skatuves notiekošo, gan izaicina publiku ar neērtiem jautājumiem.
Izaicināt un mazliet kaitināt ir frīkšova uzdevums, taču tas notiek dažādos līmeņos. Trim Dailes teātra aktrisēm – Ērikai Eglijai-Grāvelei, Ilzei ĶuzuleiSkrastiņai un Ievai Segliņai – ir uzticēts iesākt izrādi, ironizējot par skatītāju paradumiem, un ironiskā kārtā izrādes sākumā parodētais nebeidzamais klepus kā bumerangs atgriežas jau īstā, neinscenētā kādas skatītājas klepū izrādes beigās – nebeidzamā, kā vienmēr nelaikā un tiešām kaitinošā. Pārējā izrādes laikā mūsu aktrišu trijotnei ir vairāk tāda kā atbalsta funkcija, izrādes muzikālajā audumā ievijot pa skanīgai latviešu tautasdziesmas frāzei. Taču acīmredzams ir fakts, ka aktrises savu iespēju piedalīties šajā projektā no sirds izbauda.
The Tiger Lillies slava ir absolūti pelnīta. Šie trīs vīri ar balti krāsotajām sejām sevi pozicionē kā nihilistus, atļaujas dziedāt negantības par visu, taču tas notiek neuzbrūkoši. Martinu Žaku nav iespējams nemīlēt pat tad, kad viņš draud uzčurāt Jēzum, jo ir taču skaidrs, par ko patiesībā ir dziesma. Mūsu kolēģa Ulda Rudaka rakstītajā programmiņas tekstā minēts, ka The Tiger Lillies visā pastāvēšanas vēsturē ir centušies uzsvērt, cik cilvēka eksistence ir nenozīmīga un absurda. Grupas neatkārtojamā intonācijā šķietamā bezbēdība kādā brīdī pārvēršas skaidrās, tīrās skumjās, kad Martins Žaks dzied par putniem Ukrainā.
Dakh Daughters, kas programmiņā pielīdzinātas īstām raganām, uz publiku iedarbojas agresīvāk, un viņu vēstījums likumsakarīgi ir vērsts pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Grupas uzstāšanās laikā video mākslinieces Marijas Jakovenko interpretācijā skatuve faktiski pārvēršas par kustīgu pretkara plakātu, un video darbu vēriens apvienojumā ar mūzikas kvalitāti rada sajūtu, ka atrodies grandiozā šovā. Četras mūziķes ir kā erīnijas, kas vajā agresoru – ja ne ar ieročiem, tad dziesmām. Tas arī atšķir abu grupu vēstījumus – The Tiger Lillies tēmu loks ir plašāks un, teiksim tā, vairāk universāls, bet Dakh Daughters pašreizējā daiļrades fāzē ir nākušas pasaulei atgādināt, ka karš turpinās.
Un te man jāatzīstas, ka esmu mazliet apmulsis par intonāciju, kādā izrāde mani cenšas uzrunāt, īpaši jau Tetjanas Troickas publicistiskajos tekstos. Replika par to, ka Rīgā visur skan krievu valoda un rada sajūtu, ka Rīga ir okupēta, skan kā pārmetums latviešiem un tiek pastiprināta ar Dailes teātra aktrišu ironisko piebalsošanu, ka tur jau neko nevar darīt. Troicka uzsver, ka ukraiņi ir neērti un ar savām sāpēm traucē mierīgi dzīvot eiropiešiem, taču nez vai šis pārmetums ir vietā Latvijā, kur skatītāju zālē noteikti netrūka Ukrainai ziedojušu cilvēku. Jā, frīkšovs kā žanrs prasa publikas izaicināšanu, bet izrāde taču nenotiek naidīgā teritorijā vai Kārļa Skalbes savulaik uzburtajā Miera un pieticības malā. Vai tomēr notiek?
PŪT, VĒJIŅI! ★★★★★
Režisors Elmārs Seņkovs
Latvijas Nacionālais teātris
Pirms ikdienas repertuāra atgriešanās uz skatuves pienācis laiks Pūt, vējiņi! augusta izrādēm – jau vairākas sezonas Latvijas Nacionālais teātris cenšas iedzīvināt šo tradīciju. Vairāki aktieri ir nomainījušies un neizbēgami sarukusi arī sākumā iezīmētā saikne ar Gunāra Pieša filmu, tomēr Imanta Kalniņa mūzika, Monikas Pormales skatuves koncepcija un aktierdarbi nevar neiedarboties.
PĀR IZDEGUŠIEM LAUKIEM SKRIEN MANS SAPNIS ★★★★
Ideja un izpildījums: Ance Strazda, Klāvs Mellis
Kvadrifrons
Latviju turpina apceļot formas ziņā ļoti vienkāršs, bet saturiski aizkustinošs vēstuļu lasījums. Tagad arī Mēru muižā un Valmiermuižā Klāvs Mellis un Ance Strazda ļausies zināmam sentimentam, ko rada 236 Latvijas iedzīvotāju pārdomas, pārdzīvojumi un pieredze, kas saistīta ar mīlestības radošo un postošo spēku. Lasījuma pauzēs skan skumji valši.
VECMĀMIŅAS PASAKAS ★★★★
Režisors Edgars Kaufelds
Leļļu teātris
Pēc vasaras pārtraukuma pie skatītājiem atgriežas arī Vecmāmiņas pasakas – vecāku un vecvecāku paaudzei labi pazīstami sižeti, kas mākslinieces Rūtas Briedes fantāzijā ieguvuši vizuāli intriģējošu, neparastu veidolu. Arī pati Vecmāmiņa nav nekāda Kukažiņa ar lakatiņu galvā. Izrāde māca, ka dzīvnieku pasakas patiesībā stāsta par cilvēku īpašībām.