Šīs paralēlās pasaules to iemītnieku apzinātā līmenī cita ar citu var pat nekrustoties, bet Džona Lorda ģitāras pastiprinātāja saforsēto ērģeļu varenais kauciens kā vilka gaudošana purvainā apvidū liks saspicēt ausis jebkuram.
Jau pirmais Lorda dibinātās un līdz 1970. gadam vienpersoniski vadītās angļu rokgrupas Deep Purple hits Hush ar viņa burbuļojošajām Hammond ērģeļu skaņām iekļūst klasikas statusā, kaut grupas slavas ceļš vēl nav īsti nobruģēts. Džons Lords, kurš studējis klasisko klavierspēli un vēlāk spēlējis dažādos džeza un blūza sastāvos, ir pirmais, kurš veiksmīgi apvieno klasisko mūziku ar roku, sarakstot grandiozu koncertu rokgrupai ar orķestri, kura dzīvais ieraksts Londonas Karaliskajā Alberta zālē izdots albumā Concerto For Group and Orchestra (1969). Kritiķi šokā, bet robežas ir nojauktas.
Vēlāk jau izveidojas Deep Purple klasiskais jeb zelta piecinieks (Lords, Ričijs Blekmors, Ians Peiss, Ians Gilans, Rodžers Glovers), kas līdz šim nav ticis ne rokenrola uzdzīves, ne laika zoba retināts, kaut uz skatuves kopā tas nav bijis jau sen - kopš ģitārists Ričijs Blekmors kārtējo reizi pameta grupu un Džons Lords aizgāja pelnītā atpūtā 2002. gadā. Tieši mirklī pirms kārtējā Deep Purple koncerta Rīgā, par kuru tika iepriekš ziņots, ka šī būs ekskluzīvi pēdējā reize, kad Džons Lords Rīgā spēlēs Deep Purple sastāvā, jo grasās doties pensijā. Ne jau pavisam, bet no grupas, kuru viņš bija dibinājis 1968. gadā un kura tiek uzskatīta par heavy metal un mūsdienu hārdroka aizsācējiem.
Slavenā Child In Time ērģeļu partija un klasiskais Smoke On The Water, kura ikoniskajā ievadā saspēlējas Blekmora ģitāra un Lorda «hemonds», ir viņa vizītkartes, ko zina katrs, no kura lūpām kaut reizi izskanējis vārds «roks». Savulaik Džona Lorda vareno Hammond ērģeļu skaņu prasīties prasījās salīdzināt ar jaudīgu dzinēju - nevienu tvaika motoru apkārtnē neatradu, tāpēc tuvākais piemērs bija Ungārijā ražotais oranžais autobuss Ikaruss, kura dīzelis iedarbināšanas brīdī izdvesa līdzīgas skaņas kā varenais instruments, kam šī iemesla dēļ devu iesauku «Lorda dīzelis». Pats pavēlnieks baltā kreklā ar mežģīņotām manžetēm, piķa melniem gariem matiem ar celiņu pa vidu un pamatīgām roņa ūsām darbināja ērģeles kā jaudīgu agregātu, spēlēšanas aizrautībā to cilājot un gandrīz gāžot apkārt.
Līdz pat pēdējam savas dzīves mēnesim Džons Lords strādāja pie jauna materiāla nupat dibinātai roka supergrupai, kurā kā dziedātājs bija uzaicināts viņa ilggadējais kolēģis Ians Gilans no Deep Purple, kā ģitārists - Tonijs Aimi no Black Sabbath, otrā ģitāra - Miko Lindstroms no Him, kā basists - kādreizējais Metallica dalībnieks Džeisons Ņūsteds un pie bungām - Niko Makbreins no Iron Maiden.
Ja šī grupa reiz nonāks uz skatuves, Džona Lorda viņu vidū pietrūks. Un tas ne tuvu nav vienīgais iemesls, kāpēc mūzikas pasaule viņu vienmēr atcerēsies.