Nostalģija pēc vecajiem laikiem
Kad ierodamies Jūrmalas sanatorijā Jantarnij Bereg, pārsteidz ārzemju senioru skaits. Izrādās, šo sanatoriju jau gadiem ilgi iecienījuši pensijas vecuma ļaudis no Krievijas, Vācijas, Izraēlas. Ir bijis pat kāds francūzis. Savukārt rudenī, ziemā te atpūšas mūsu valsts pārstāvji gados - jo aukstajos gadalaikos ir atlaides. Ārzemniekus te uzturēties mudina Latvijas labā medicīniskā apkalpošana. Turklāt šo cilvēku dzimtajā zemē tamlīdzīgi pakalpojumi esot ievērojami dārgāki. 54 gadus vecā Marija no Maskavas stāsta: «Patīk klimats, ārstniecisko pakalpojumu kvalitāte. Uz šejieni braucu jau ceturto reizi.» Marija ir pedagoģe, pēc gada varētu doties pensijā, taču to nedarīs, jo Krievijā var strādāt un vienlaikus saņemt pensiju. Marija lēš, ka viņas pensijas līmenis būs virs vidējā (ap 10 tūkstošiem rubļu jeb 173 lati) un arī turpmāk varēs atļauties apmaksāt sanatoriju.
Arī 81 gadu vecais Vadims Šabaļins no Maskavas ir regulārs šīs sanatorijas apmeklētājs. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpinājis strādāt - Krievijas Ārlietu ministrijā, tad bankā. «Tagad vecums ir vecums - pārgāju darbā uz Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūtu. Tas nodarbojas ar Klusā okeāna Āzijas reģiona problēmām,» Vadims paskaidro. Sanatorijā viņš esot kopā ar kundzi, universitātes profesori. Paši varot apmaksāt sanatoriju, jo saņemot valsts ierēdņa vidējā līmeņa algu. Kāpēc, piemēram, ne Soči? «Vairs neesam tik jauni un strauji, lai skraidītu uz Sočiem,» atzīstas seniors, kurš savulaik pabeidzis skolu Rīgā.
Klusums ir svarīgs
Aptaujājot citus Jantarnij Bereg atpūtniekus, atklājas, ka daži savulaik emigrējuši no Padomju Savienības. Jau 40 gadu Jeruzalemē dzīvo Jeļena (64) un viņas vīrs profesors Lubošics Emanuels (86). Uz šo sanatoriju brauc kādu 10. reizi. Abi joprojām strādā - Jeļena ir advokāte, bet viņas dzīvesbiedrs ir pediatrs. «Uz Latviju braucam klimata dēļ. Šeit ir mājīgi, komfortabli un, kas svarīgi, ļoti klusi,» priekšrocības uzskaita Jeļena. «Te aiz loga neskan šausminoši dārdoša, uz nerviem krītoša mūzika no tuvējās kafejnīcas. Esam klasiskās mūzikas cienītāji. Nav arī uzbāzīgu izklaides programmu, te katrs var darīt, ko grib, un atpūsties, kā grib.»
Izraēlā pensijā var doties no 67 gadiem. Privāti praktizējošs advokāts var strādāt un paralēli saņemt pensiju. Izraēlā esot divu veidu pensijas - bāzes jeb pensija, ko maksā sociālās apdrošināšanas institūts visiem pilsoņiem, kas nostrādājuši vairāk nekā 10 gadu. Tā esot maza - 500 līdz 600 dolāru. Bet darbojas pensiju fondi, kuros daļu darbaspējas laikā iemaksā darba devējs, bet daļu - pats. Jeļena un Emanuels ir nodrošināti. Abi esot atpūtušies Slovēnijā, Vācijā, Norvēģijā, Itālijā un teic, ka Latvijas kūrorts nav no lētākajiem, tomēr Latvijai tiek dota priekšroka. Var tikai ar baltu skaudību noraudzīties, uz kādu citu filoloģijas profesoru no ārzemēm, kurš šeit var atļauties dzīvot pat no maija līdz septembrim. Kādas ir iespējas tamlīdzīgu atpūtu baudīt Latvijas senioriem?
Jāmaksā pašam
«Te ārstēju vecuma pazīmes, kauli sāp,» smej Viktors (77), kurš uz Kūrorta rehabilitācijas centru Jaunķemeri ieradies, pateicoties veselības apdrošināšanas polisei Ergo. Par 12 dienu uzturēšanos Jaunķemeros viņam būtu jāšķiras no 300 latiem, ko nosegt ar vidējo pensiju pagrūti. Bet tā nācies piemaksāt tikai astoņus latus. Viktoram paredzētas dūņu un H2vannas, nodarbības sporta zālē, vēl pats piemaksājis 20 latu par pieciem muguras masāžas seansiem.
Ko darīt, ja nav polises? Vairāki aptaujātie ģimenes ārsti rausta plecus. «Valsts apmaksāta kūrortterapija vairs nepastāv,» norāda Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis. Ja vēlas atpūtu kūrortā, jāmaksā pašam vai piederīgajiem. Arī tāda jēdziena kā «sanatorija» vairs nav. Ir rehabilitācijas centri, kur visas medicīnas sfēras nerehabilitē vienādi, tāpēc dažbrīd arī pašiem ģimenes ārstiem neesot skaidrs, ko pacientam ieteikt, kur sūtīt.
Dubultu poliklīnikas galvenā ārsta vietniece Dzintra Homka skaidro situāciju Jūrmalā: «Valsts programmas pensionāru rehabilitācijai nav, ir tikai strādājošajiem pirmspensijas vecumā, šo programmu Jūrmalā veic Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Pensijas vecuma cilvēkiem jāgriežas pie ģimenes ārsta, tas var nosūtīt pie rahabilitologa uz konsultāciju, kurš ieteiks atsevišķas programmiņas, par kurām nevajadzēs maksāt, piemēram, masāžu vai nodarbības baseinā.» Jūrmalas pašvaldība realizējot arī dažādus veselības projektus senioriem - vingrošanu ūdenī, pludmalē, ielu vingrošanu, konsultācijas pie psihologa.
Atbalsta trūcīgos
Savukārt Rehabilitācijas centrā Līgatne ir īpašas programmas, ko realizē divas trīs reizes gadā, senioriem piešķirot līdz 30 procentiem lielu atlaidi. Viena sagatavota speciāli omītēm - procedūras ir saudzējošas, nodarbības speciāli izstrādātas. Bet otra ir valsts, precīzāk, Nacionālā veselības dienesta, apmaksāta dienas stacionāra medicīniskās rehabilitācijas programma trūcīgajiem, kur par trīsreizēju ēdināšanu dienā jāsamaksā Ls 4,40, uzturēšanās ir par brīvu. «Pilnīgi bez maksas nekas nav,» norāda Līgatnes Mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Sarmīte Usāne. Lai trūcīgais varētu izmantot šo priekšrocību, nepieciešama izziņa par trūcīgā statusu, ko var saņemt sociālajā dienestā, un ārsta nosūtījums.