Intervija laika ziņā ir sakritusi ar Izraēlas mediju ziņojumiem pagājušajā nedēļā, kuros prognozēts, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas kodolobjektiem pirms ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.
«Mūsu labākie eksperti ir modelējuši scenāriju, ka gadījumā, ja notiktu karš ar Irānu, simtiem raķešu tiktu raidītas pret Izraēlas pilsētām ik dienas un nogalinātu 500 cilvēku. Varbūt arī vairāk vai mazāk. Tas ir scenārijs, kam gatavojamies. Nav vietas histērijai. Izraēlas iekšējās aizsardzības fronte ir gatava kā nekad agrāk,» teicis ministrs, atkārtojot pirms tam jau izteiktos aizsardzības ministra Ehuda Baraka pieņēmumus.
M. Vilnai arī ļāvis noprast, ka Izraēla gatavojas raķešu uzbrukumiem ne tikai no Irānas, bet arī no Libānā izvietoto Irānas atbalstītās islāmistu kustības Hezbollah un palestīniešu kaujinieku pozīcijām Gazas joslā. Izraēla ir izveidojusi tehnoloģiski modernu pretraķešu aizsardzības vairogu, kā arī regulāri rīko civilās aizsardzības mācības gan bruņotajiem spēkiem, gan iedzīvotājiem.
«Tāpat kā Japānas iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka viņi, visticamāk, piedzīvos zemestrīci, izraēliešiem jābūt gataviem raķešu uzbrukumiem,» salīdzinājis M. Vilnai.
Viņš gan nav analizējis šāda konflikta iespējamo ietekmi uz Izraēlas ekonomiku, ja tāla darbības rādiusa raķetes sasniegtu valsts komerccentru Telavivu. Telaviva netika pakļauta raķešu uzbrukumiem Izraēlas triju nedēļu karā Gazas joslā 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā un 34 dienas ilgušajā konfliktā ar Hezbollah 2006. gadā. Taču tā tika apšaudīta ar Scud raķetēm no Irākas 1991. gadā Līča kara laikā.