LPSR Valsts drošības komitejas izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien informēja, ka komisijas pārstāvji nevēlas pakļauties SAB slepenības prasībām un kļūt par TSDC darbiniekiem, bet grib būt zinātnieki. Viņš minēja, ka svarīgāk par VDK kartotēkas izpēti, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, komisijai būtu iepazīties ar daudz plašāko VDK dokumentu datubāzi Delta. Ja tā būtu pieejama elektroniski, komisijai nevajadzētu uzturēties SAB telpās. Risinājums varētu būt arī datubāzes nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam, kurā var atrasties ierobežotas pieejamības dokumenti, bet, strādājot ar tiem, nebūtu jāpakļaujas īpašām prasībām.
SAB direktors Jānis Maizītis sēdē atzina, ka arhīvu glabāšana nav SAB funkcija, bet VDK dokumenti tiek izmantoti, lemjot par pielaižu izsniegšanu vai sagatavojot izziņas pēc lūguma konstatēt, vai kāda persona nav sadarbojusies ar VDK. J. Maizītis paskaidroja, ka dokumentu datubāzes digitalizēšanai nepieciešami 30 000 eiro. No SAB pārstāvju sēdē sacītā izriet, ka tie ir specifiski materiāli, kurus jāprot atšifrēt, jo tajos esot, piemēram, ciparu un burtu kombinācijas.
Pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Laizānes (NA) priekšlikuma komisija lūgs Tieslietu ministriju, kuras budžetā ir arī SAB finansējums, sagatavot pieprasījumu, lai paredzētu 30 000 eiro VDK dokumentu datubāzes digitalizēšanai. VDK kartotēku publiskot lūgts vairākkārt, bet J. Maizītis sēdē atgādināja, ka saskaņā ar likumu tā nav publiski pieejama. SAB un citu drošības iestāžu pozīcija esot, ka to nevajadzētu publiskot - pēc kartotēkas nevarot izdarīt secinājumus, jo darba lietas neatrodas Latvijā.