Kritīs tā valdība, kas cels alus cenas – tā deklarējis Jaroslava Hašeka romāna varonis krietnais kareivis Šveiks. Līdz valdību krišanām vai valsts apvērsumiem parasti gan lieta nenonāca, taču nemieri un dumpji šī iemesla dēļ notikuši gan Eiropā, gan Atlantijas okeāna otrā krastā, gan pat tālajā Austrālijā.
Business Insider gan precizē, ka mūsdienās kapitālistiskajā iekārtā varasiestādes nedz alus, nedz citu preču cenu nediktē, taču netieši to būtiski ietekmē, nosakot nodokļu likmes.
SKOTI SAVU NEPANĀK
Pirmās dokumentētās ziņas par Eiropā notikušiem plašiem nemieriem, kas bija saistīti ar alus cenu paaugstināšanos, datējamas ar 1725. gadu, raksta The Scotsman. Protesti notika lielākoties Glāzgovā un tās apkaimē. BBC History Magazine atgādina, ka 1707. gadā, kad starp Angliju un Skotiju tika noslēgta vienošanās par ūniju un Lielbritānijas izveidošanu, skotiem izdevās panākt, ka uz viņu teritoriju neattiecas iesalam uzliktais akcīzes nodoklis. Taču 1725. gada sākumā, kad valsts kasē sāka aptrūkties līdzekļu, parlaments Londonā nosprieda, ka arī pārējām karalistes daļām jāmaksā šāds nodoklis. Skotijai tas gan tika noteikts divreiz mazāks nekā Anglijai – trīs peniji par bušeli (aptuveni 35 kilogramiem).
Taču ar to pilnīgi pietika, lai skoti sāktu dumpoties, sarunā ar The Scotsman norādījis vēsturnieks un publicists Kristofers Votlijs. Amizanta sagadīšanās – lai gan Skotijā Jāņi netika svinēti, nemieri sākās tieši 23. jūnija pievakarē, kad britu valdības nolīgtie aptuveni 1100 nodokļu inspektori ķērās pie maksas iekasēšanas. Protesta akcijās piedalījās gan alus brūžu darbinieki (reizēm arī īpašnieki), gan parastā tauta, kas labi saprata, ka nodokļa ieviešanas dēļ alus cenas celsies. Nemieri te vienā, te otrā apkaimē sākās spontāni, tie nebija organizēti, un savu neapmierinātību ļaudis pauda, demolējot visu, kas gadījās viņu ceļā. Galvenais mērķis gan bija varasiestāžu ēkas, bet Glāzgovā tika izlaupīta un pa pusei nopostīta parlamenta deputāta Dankana Kempbela savrupmāja. Šis deputāts bija balsojis par akcīzes nodokļa ieviešanu.
Nekārtības izdevās apslāpēt vien pēc
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20. -26. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!