Covid-19 krīze ''visnozīmīgāk skar privāto patēriņu. ES fondu finansējums, valdības atbalsta pasākumi un nākamajā gadā arī ES Atveseļošanās instrumenta (starptautiski pazīstama kā Next Generation EU) finansējuma pieejamība balstīs investīciju izaugsmi. Turklāt pat Covid-19 krīzes laikā ir veiksmīgi turpinājies pārtikas produktu eksports. Sagaidāma arī pieprasījuma noturība kokmateriālu un elektronikas tirgos. Savukārt pakalpojumu eksporta, kas atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar pandēmiju saistītās bažas'', situāciju raksturo Latvijas Banka.
Septiņiem gadiem
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) ''apstiprināja ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, t. i., 2021.–2027. gadam. Kopā ar ES Atjaunošanas fondu – 750 miljardiem eiro, kurus Eiropas Komisija (EK) aizņemsies finanšu tirgos, lai grantu un aizdevumu veidā piešķirtu dalībvalstīm, ES dalībvalstīm būs pieejami 1,8 triljoni eiro,'' skaidro EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
No mūsu valsts ievēlētie EP deputāti uzskata, ka ES finansējumu būtu ļoti svarīgi ieguldīt tā, lai ilgtermiņā stiprinātu Latvijas ekonomiku. Šādu redzējumu atklāj EP Preses dienesta veiktais deputātu viedokļu apkopojums.
EP deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ NA), kurš darbojas Budžeta komitejā, norāda: ''Lai arī šis, ES atveseļošanai izšķiroši svarīgais budžets būs klimata atbalsta zīmē un klimata atbalsta īstenošana Latvijai būs gana izaicinoša, tomēr ir izcīnīts pieaugums Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumiem.'' Turklāt, ''ja kopumā ''liesāku'' daudzgadu budžetu izvērtē kopsakarā ar ES atkopšanās un atveseļošanas naudu, tad pieaugums sagaidāms arī mūsu kohēzijas politikai, īpaši pirmajos septiņgades posmos. Vienlaikus šī budžeta ietvaros aizstāvētais Eiropas Savienošanas instruments būs garants dzelzceļa Rail Baltica projekta attīstībai'', uzsver Zīle un arī piebilst, ka ''ilgtermiņā atvērts gan paliek jautājums par jaunu nodokļu iekļaušanu kopējā ES budžeta katlā, t. s. pašu resursu veidolā, ar kuriem ES būs jāsedz kopējās ES atveseļošanās naudas aizņēmums''.
Budžeta komitejā darbojas arī EP deputāts Nils Ušakovs (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Saskaņa). Komentējot ES daudzgadu budžetu, Ušakovs akcentē trīs, viņaprāt, būtiskus aspektus. ''Pirmkārt, Eiropa spēja vienoties un pieņemt unikālu lēmumu par rekordlielu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Tas mums visiem dod cerību, ka Eiropa kopīgiem spēkiem spēs veiksmīgi pārvarēt šīs krīzes sekas, nezaudējot citas programmas, kas ir tikpat svarīgas visai Eiropai. Tieši to eiropieši no Lisabonas līdz Rīgai tagad sagaida no ES. Otrkārt, ES nepadevās Ungārijas un Polijas labējo konservatīvo valdību šantāžai, un jau no 2021. gada 1. janvāra, pārvaldot Eiropas naudu, EK varēs sodīt valstis, kas pārkāpj likumības principus. Starp citu, tas ir signāls Latvijas valdībai, kura arī ne vienmēr spēj nodrošināt visefektīvāko līdzekļu sadali no Eiropas fondiem. Un, treškārt, šis budžets ir ārkārtīgi izdevīgs Latvijai, jo vairāk nekā desmit miljardi eiro ir grantos, nevis aizdevumos. Ja Latvijas iestādes spēs šos līdzekļus izmantot saprātīgāk nekā parasti, tas mūsu valstij sniegs milzīgas papildu attīstības iespējas,'' savu redzējumu pauž Ušakovs.
Ap 3,6 eiro
Daudzgadu budžeta pieņemšana, ''par spīti ilgstošajām pretrunām un grūtībām, kas pavadīja budžeta veidošanas procesu, liecina par ES dalībvalstu spēju vienoties. Tomēr dažu dalībvalstu mēģinājums bloķēt finanšu paketes pieņemšanu savu iekšpolitisko mērķu dēļ bija bezatbildīgs'', situāciju raksturo EP deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa/JV) un turpina: ''Šis daudzgadu budžets kopā ar Atveseļošanās fonda līdzekļiem kalpos par atspērienu krīzes pārvarēšanai pēc pandēmijas. Vienlaikus tas ir veidots ar apdomu, lai turpmāk ES dalībvalstis būtu labāk sagatavotas negaidītām krīzes situācijām. Latvijas ekonomikai no ES fondiem ir izcīnīti vairāk nekā desmit miljardi eiro nākamajiem septiņiem gadiem, un ir izšķirīgi svarīgi šo finansējumu ieguldīt gudri, lai tādā veidā paceltu Latvijas konkurētspēju augstākā un ilgtspējīgākā līmenī.»
Visai optimistiski budžetu vērtē arī EP deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/JV). ''Esam apstiprinājuši Latvijai izdevīgu ES daudzgadu budžetu, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim krietni vairāk – ap 3,6 eiro. ES līdzekļi mums dos iespēju gan atgūties no Covid-19 krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā – ieviest Eiropas Zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas un stiprināt drošību,'' akcentē Vaidere un arī uzsver, ka ''EP smagās sarunās ar dalībvalstīm veiksmīgi izdevās budžetu palielināt. Panāktie papildu 16 miljardi eiro zinātnes, jauniešu un uzņēmēju atbalsta programmās tieši palīdzēs daudziem Latvijā''.
Vēsturiska vienošanās
Saistībā ar to, ka ''ES septiņgades budžets tika pieņemts pēc diskusijām, kā saistīt Eiropas fondus ar tiesiskumu dalībvalstīs'', EP deputāts Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/A/P!) norāda: ''Labi, ka par šo principu – ''bez tiesiskuma nav Eiropas naudas'' – izdevās vienoties. Diemžēl Ungārijas un Polijas autoritārajiem līderiem izdevās šo normu mīkstināt. Tomēr principā šī ir vēsturiska vienošanās – tāpat kā Eiropas pēckrīzes atjaunotnes fonda izveidošana, kas kopējo ES finanšu apjomu nākamajai septiņgadei palielina gandrīz divas reizes. Tas ir svarīgi Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un tikpat svarīgi arī Eiropas modernizācijai un solidaritātei.''
Savukārt EP deputāte Dace Melbārde (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/NA) vērš uzmanību uz atbalstu kultūrai, izglītībai un medijiem. ''Ir apsveicami, ka pēc ilgām cīņām un neatlaidīga EP spiediena kultūras un izglītības programmām Radošā Eiropa un Erasmus plus ir palielināts budžets. Īpaši priecājos, ka medijiem pirmo reizi tiek iezīmēts konkrēts atbalsts programmā Radošā Eiropa un pēc manas ierosmes tiks uzsākta News jeb Ziņas iniciatīva. Šajā iniciatīvā ietilpst izmēģinājuma ieguldījumu projekts ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, kurus balsta InvestEU garantija, dotācijas un atbalsts nozarei, piedaloties citu ES programmu konkursos,'' skaidro Melbārde.
Nedrīkst vilcināties
Latvijas Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka ''Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados ir uzskatāma par vienu no Latvijas valdības prioritātēm mūsu valsts ekonomikas atveseļošanā''.
''Šajā grūtajā laikā gribētos izcelt pozitīvo ziņu, ka ES daudzgadu budžets un Eiropas Atveseļošanās plāns, kas Latvijai paredz atvēlēt 10,5 miljardus eiro, beidzot ir apstiprināts EP. Fiskālās disciplīnas padome ir gatava aktīvi iesaistīties plāna novērtēšanā, piemēram, izvērtējot iesniegto projektu ietekmi uz izaugsmi un budžeta ienākumiem, lai Latvija pēc iespējas ātrāk atgūtos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes,'' sola Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Savukārt bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka ''Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma jeb tā saucamā koronavīrusa fonda kavalērija ieradīsies palīgā brīdī, kad, tēlaini formulējot, pretinieks jau panikā bēgs. Tomēr šī nauda palīdzēs finansēt straujas izaugsmes fāzi 2022.–2023. gadā''. Ekonomists prognozē, ka ''vakcinācijas pret Covid-19 rezultāti makroekonomiskus mērogus sasniegs, sākot no nākamā gada otrā ceturkšņa''.