Protesti un pienākums
Janvārī studiju nolūkos lasīju vācu filosofa Vitorio Hesles (Hösle) grāmatu Tagadnes krīze un filosofijas atbildība: transcendentālpragmatika, galējais pamatojums, ētika (1994), ko pērn Leonijas Vuss-Mundeciemas tulkojumā izdeva LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Tomēr es šeit negribu runāt par to, kā transcendentālpragmatikā, galvenokārt Karla Oto Apela izvērsumā, atrodams filosofijas vispārējais princips un atbilde domāšanas krīzei, kurā šobrīd esam pamatīgi iestiguši. To varētu apspriest kāds profesionāls filosofs tam paredzētā žurnālā (Latvijā šāda izdevuma vairs nav).