Janvāra sākumā stāstīju
par tekilas pirmsākumiem.
Tagad par to, kā šis dzēriens
tiek ražots mūsdienās un kāda ir tā klasifikācija – kas
mums jāsaprot, lasot pudeļu
etiķetes.
Agavi, no kuras gatavo tekilu, kļūdaini sauc par kaktusu tās adatu dēļ. Alkoholiskos dzērienus iegūst, sutinot ananasam līdzīgo agaves mīkstumu. Tātad tekila nav kaktusu šņabis.
Vīns un dzirkstošais vīns ir tie, ko Jaunā gada sagaidīšanas svinībām pamatā izvēlas iegādāties Latvijas iedzīvotāji, liecina Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat decembrī veiktā aptauja, kurā to apstiprinājuši vairāk nekā puse – 55% respondentu. 33% iedzīvotāju teikuši, ka viņu izvēle būs svētku galdu papildināt ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, bet 14% nav paredzējuši nekādu dzērienu iegādi.
Iepriekšējā reizē stāstīju par kauleņaugļu – aprikožu, plūmju – destilātiem, kas tiek izgatavoti galvenokārt Austrijā. Taču plūmes destilē ne tikai tur.
Līdz pat pagājušā gadsimta
80. gadiem kauleņaugu
destilātu gatavotāji neizbēgami sadūrās ar stereotipu,
ka no kauleņaugiem tiek gatavoti vienkārši, zemnieciska
stila brendiji.
Kalvadosa nogatavināšanā galvenā loma ir ozolkokam. Tiek izmantotas gan jaunas, gan jau lietotas mucas. Mucas, kurās iepriekš izturēts heress, portvīns, konjaks, kalvadosa aromātu buķeti padara vēl sarežģītāku.