Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus Zemkopības ministrijas (ZM) un AS Latvijas valsts meži darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti, teikts publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.
Ministriju budžetos paredzētā finansējuma pārdalīšana dažādiem citiem mērķiem neatbilst valdības apstiprinātajai kārtībai budžeta plānošanas procesā, lūgta komentēt valdības neseno lēmumu mediķu algu palielināšanai pārdalīt citu ministriju budžetos jau iezīmētus līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pirms desmit gadiem Latvijā tika ieviesta jauna – progresīvāka – pieeja kriminālsodītu personu atgriešanai sabiedrībā. Diemžēl pagaidām sistēma strādā tukšgaitā, jo gaidīto rezultātu nav. Tā pēc revīzijas par notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti secina Valts kontrole (VK).
Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Garkalnes pašvaldības izdevumiem trūkst tiesiska pamatojuma – nav iespējams pilnībā izsekot un pārliecināties, kur konkrēti ir novirzīti finanšu līdzekļi. Kā Dienai skaidro VK revidente Elita Andruce: "VK nevar apgalvot, ka Garkalnes pašvaldība naudu nav izlietojusi tiem mērķiem un uzdevumiem, kurus viņi norāda, taču problēma slēpjas tajā, ka nav tiesiska pamatojuma, proti, normatīvo aktu, kas apstiprinātu, kur ir novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi." VK revīzijas ziņojumā arī uzsvērts, ka Garkalnes novada vadība nav ievērojusi labas pārvaldības principus, proti, atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību. Vairākos gadījumos secināts, ka pašvaldības vadība ir pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem VK ir ziņojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Garkalnes novada domes vadība Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētos pārmetumus neatzīst, taču opozīcijas deputāti ir gatavi rosināt novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa (LZS) atstādināšanu, noskaidroja aģentūra LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pēc iepazīšanās ar pilnu Valsts Kontroles (VK) veikto revīzijas ziņojumu par Garkalnes novada pašvaldību pieprasīs tās domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (LZS) paskaidrojumus par VK atklātajiem pārkāpumiem.
Garkalnes novada pašvaldībā iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi, pēc revīzijas secinājusi Valsts kontrole (VK), kas pieļauj, ka šāda nesaimnieciska aina izveidojusies saistībā ar trūkumiem novada pārvaldībā.
Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole (VK) jau iepriekš konstatēja vairākas nepilnības pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā, šī jautājuma tiesiskā regulējuma sakārtošana vēl nav sākta. VK revīzijā par Latvijas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem cita starpā secinājusi, ka pērn vairākas pašvaldības joprojām atšķirīgi turpināja interpretēt likumdošanā noteiktos mēnešalgas apmēra ierobežojumus.
Ikgadējā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskata pareizību Valsts kontrole konstatējusi nepieļaujamas tendences valsts attīstības izdevumu plānošanā, izlietošanā un uzraudzībā. Viena no nozīmīgākajām izdevumu pozīcijām, kas tiek sadalīta budžeta plānošanas procesā, ir attīstības izdevumi, kuru izvērtēšanas un atlases process Valsts kontroles ieskatā joprojām nav caurskatāms. Šāda saimniekošana ārpus likumdošanā noteiktās kārtības grauj valsts budžeta kvalitāti, jo gandrīz puse atbalstam virzīto pasākumu 2018.gadā ir nākuši nevis no ministrijām, bet gan no valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas, pauž revīzijas iestādē.
Nav iespējams iegūt pilnīgu informāciju par Latvijas valsts simtgades svinībām izlietoto finansējumu, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.
Ir ļoti laba budžeta pieprasījumu izvērtēšanas sistēma, tikai diemžēl caur šo sietu iet vien daļa, jo daudzas iniciatīvas uzrodas jau politisko lēmumu pieņemšanas gaitā un tās ne vienmēr ir pamatotas, saprotamas – intervijā Romānam Meļņikam atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Aizņemoties lielas summas no valsts budžeta, pašvaldības neizvērtē reālo situāciju, iedzīvotāju vajadzības un dažādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamību, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Izvērtējot 15 pašvaldību infrastruktūras projektu ekonomisko pamatojumu, Valsts kontrole (VK) atklājusi virkni nepilnību plānošanas, finansēšanas, īstenošanas un vadīšanas posmos, kas ir jāpilnveido. VK ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finansējumu, lai savā teritorijā attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču valsts aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības un citās jomās būtu saskaņoti un nenonāktu pretrunās.