Valsts kontrole uzsāk jaunu komunikācijas žanru - podkāstu, portālam Diena.lv pavēstīja VK pārstāve Līga Krapāne. Lielākoties tās būs pārdomas pēc revīzijām jeb sarunas aiz kadra par revīzijās konstatēto plašākā kontekstā, pievēršoties cēloņsakarībām un analizējot iemeslus, kādēļ valsts nauda un manta nereti tiek izlietota neatbilstoši mērķiem vai pat pretlikumīgi, norāda Krapāne.
Ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Iestāde jau vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt konstatētos pārkāpumus. Tam kategoriski nepiekrīt Valsts robežsardze (VRS).
Ierīkojot Latvijas un Krievijas robežas joslu, vismaz 7,4 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts varētu pārsniegt apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku, secināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu apvienotajā revīzijā.
Lai arī a/s Latvijas valsts meži atbalsta Valsts kontroles (VK) izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai (ZM) derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, taču noraida tās pārmetumus par uzņēmuma kūdras atradņu zemes nomas maksām, aģentūru LETA informēja Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus Zemkopības ministrijas (ZM) un AS Latvijas valsts meži darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti, teikts publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.
Ministriju budžetos paredzētā finansējuma pārdalīšana dažādiem citiem mērķiem neatbilst valdības apstiprinātajai kārtībai budžeta plānošanas procesā, lūgta komentēt valdības neseno lēmumu mediķu algu palielināšanai pārdalīt citu ministriju budžetos jau iezīmētus līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pirms desmit gadiem Latvijā tika ieviesta jauna – progresīvāka – pieeja kriminālsodītu personu atgriešanai sabiedrībā. Diemžēl pagaidām sistēma strādā tukšgaitā, jo gaidīto rezultātu nav. Tā pēc revīzijas par notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti secina Valts kontrole (VK).
Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka Garkalnes pašvaldības izdevumiem trūkst tiesiska pamatojuma – nav iespējams pilnībā izsekot un pārliecināties, kur konkrēti ir novirzīti finanšu līdzekļi. Kā Dienai skaidro VK revidente Elita Andruce: "VK nevar apgalvot, ka Garkalnes pašvaldība naudu nav izlietojusi tiem mērķiem un uzdevumiem, kurus viņi norāda, taču problēma slēpjas tajā, ka nav tiesiska pamatojuma, proti, normatīvo aktu, kas apstiprinātu, kur ir novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi." VK revīzijas ziņojumā arī uzsvērts, ka Garkalnes novada vadība nav ievērojusi labas pārvaldības principus, proti, atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību. Vairākos gadījumos secināts, ka pašvaldības vadība ir pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem VK ir ziņojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Garkalnes novada domes vadība Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētos pārmetumus neatzīst, taču opozīcijas deputāti ir gatavi rosināt novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa (LZS) atstādināšanu, noskaidroja aģentūra LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pēc iepazīšanās ar pilnu Valsts Kontroles (VK) veikto revīzijas ziņojumu par Garkalnes novada pašvaldību pieprasīs tās domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam (LZS) paskaidrojumus par VK atklātajiem pārkāpumiem.
Garkalnes novada pašvaldībā iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi, pēc revīzijas secinājusi Valsts kontrole (VK), kas pieļauj, ka šāda nesaimnieciska aina izveidojusies saistībā ar trūkumiem novada pārvaldībā.
