Lavandu Latvijā audzē jau daudzus gadus, un, no plašā klāsta izvēloties piemērotāko šķirni, pie smaržīgas ražas var tikt pat iesācējs dārzkopībā. Iespējams iegādāties gan stādiņus, gan sēklas.
Siltam un mitram laikam iestājoties, mauriņš jau tūlīt, tūlīt būs tik sazēlis, ka jāpļauj, tāpēc ir īstais brīdis ķerties pie tā atjaunošanas un pilnveidošanas.
Tagad, kad citas izklaides un atpūtas iespējas ir ierobežotas un daudz laika pavadām mājās, nereti daba ir vienīgā iespēja izrauties no četrām sienām. Un, diemžēl, kur cilvēki, tur arī atkritumi… Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits, diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms.
Dārzā vieni no pirmajiem pamostas maurlociņi. Kamēr mājās uz palodzes rokas stiepiena attālumā kuplo loki, kas izaudzēti no apaļa lielā sīpola, dobēs pavasara zaļumu klāstu steidz papildināt šie smalkie, mazie, bet garšas ziņā piesātinātie lociņi, kas ir ne tikai garšīgi, bet arī īpaši bagāti ar vitamīniem.
Kaut arī ir augi, kurus neapkurināmā siltumnīcā var sēt pat martā, nepastāvīgo un krasi svārstīgo laikapstākļu dēļ tomēr daudzi ar darbiem nesteidzas, bet aprīļa beigas jau strauji tuvojas un līdz maija pirmajai pusei vajadzētu veikt sagatavošanās darbus siltumnīcā, lai tā varētu uzņemt jaunos "iemītniekus".
Košs, dekoratīvs un viegli kopjams – strauji augot un attīstot lielo biomasu, amaranti nomāc nezāles, daudzas šķirnes arī ēdamas un izteikti bagātas ar uzturvielām. To audzēšana dārzā nav nekas jauns, un tumšsarkanie, pūkainie, lapsu astēm līdzīgie nokarenie ziedu ķekari rotāja ne vienu vien dārzu Latvijā arī pirms vairākiem desmitiem gadu, kaut amaranta dzimtene ir siltā un saulainā Dienvidamerika, Indija, Āfrika.
Vilnai, ko tepat Latvijā var iegūt no augiem, lielākoties no kokiem, ir ap 20 veidu, stāsta amatnieks Ritvars Točs no Madonas novada Barkavas pagasta. Savās mājās viņš ierīkojis nelielu darbnīcu, kurā kopš 2014. gada darina audumus un aksesuārus, kuru izejmateriāli iegūti dabā.
Kārlis Taukačs ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) vecākais plānotājs. Liela daļa viņa darbalaika tiek aizvadīta, izstaigājot un vērtējot pārziņā esošās meža teritorijas. "Dabā neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā. Ja arī šķiet, ka neko citu kā kokus neredzi, pēkšņi vari ieraudzīt, piemēram, divas stirnas kompānijā ar lapsu. Neparasti!" atklāj Kārlis Taukačs.
Ja jums pieejami tīri koku pelni, tie lieliski noder dārza kopšanai – gan augsnes uzlabošanai, gan cīņai ar kaitēkļiem, – tā ir praksē pārbaudīta un zinātniski pamatota tautas metode!
Aprīļa sākums ir vizbulīšu laiks – mežos augsni kā košs paklājs daudzviet sedz zilās vizbulītes (Hepatica nobilis) – daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs. Savvaļā šīs puķes aug mērenā klimata joslā visā ziemeļu puslodē.
Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu, un tie ir – mazais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis, vistu vanags un mednis.
Burkāni ir vieni no tiem sakņaugiem, kuru sēšanu var uzsākt jau agri pavasarī. Nepacietīgākie dārzkopji steidz burkānus iesēt jau martā, bet aprīlis pilnīgi noteikti ir piemērots laiks šim darbam, it sevišķi šogad.
Lai tiktu pie labas ražas, svarīga ir ne tikai sēklu un stādu kvalitāte, regulāra laistīšana un ravēšana, bet arī augsnes sastāvs, – to zina katrs dārzkopis. Tādēļ viens no pirmajiem pavasara darbiem ir dārza mēslošana, nedrīkst aizmirst par augu ''pabarošanu'' arī veģetācijas sezonas laikā.
Salātu baldriņi (Valerianella locusta) ir vieni no pirmajiem salātiņiem, kurus var sēt siltumnīcā jau tagad, tie ir tik aukstumizturīgi, ka daži dārzkopji tos mēdz iesēt pat vēl vēlā rudenī, lai iegūtu zaļumus pavasarī drīz pēc sniega nokušanas.
Līdz brīdim, kad koku un krūmu pavasara ziedēšanas trakums būs klāt, vēl jāpagaida, bet pirmie vēstneši jau plaukst! Ne tikai šogad, kad ziema bijusi silta, bet bieži vien, pat sniega baltumam par spīti, jau ziemas vidū mēdz uzplaukt burvjlazdas.
Pēdējos gados gan pasaulē, gan Latvijā ir ievērojami palielinājusies interese par meditāciju. Meditācijas pieeju un tehniku ir ļoti daudz. Nereti arī monotonas, mierīgas nodarbes, piemēram, ravēšanu, adīšanu vai ogošanu, mēdzam saukt par meditatīvām. Taču termins ''meditācija'' ir cēlies no no latīņu valodas vārda ''meditatio'' un nozīmē ''domāt'', ''apcerēt'', un parasti ar to apzīmē praksi, kurā praktizējošais indivīds paša spēkiem mēģina ierosināt prāta un apziņas stāvokļa pārmaiņas, lai veicinātu garīgu (psiholoģisku) labumu.
Protams, gan tomātu, gan gurķu un citu dārzeņu stādus var iegādāties jau stādīšanai gatavus, taču jārēķinās, ka tad nāksies šķirties no lielākas summas, nekā audzējot no sēklām. Piemēram, lētākie tomātu stādi maksā vismaz 50 centus gabalā, bet par tādu pašu cenu var nopirkt veselu paciņu sēklu, no kuras sanāk pat savi pāris desmiti stādu.
No vienkāršām, dabiskām sastāvdaļām iespējams pagatavot lieliski mitrinošu un patīkami smaržojošu lūpu balzamu. Noderēs pašiem un kā dāvana. Izmantojams arī īpaši sausas roku un ķermeņa ādas kopšanai.
Anna Birmane plašāk pazīstama kā Anna Panna – gardu kūku meistare un vairāku pavārgrāmatu autore, taču viņas aizraušanās ir arī telpaugu kolekcionēšana. Anna mīt plašā un gaišā dzīvoklī Rīgas centrā kopā ar vīru Kārli, divgadīgo meitiņu Hannu un suni. Patlaban Annai mājās ir jau vairāk nekā 80 augu!
Sukulenti, tajā skaitā kaktusi, ir augi, kuri telpās vislabāk izskatās tad, ja vairāki dažādu šķirņu pārstāvji izvietoti dekoratīvā grupā. Tos var stādīt arī vairākus kopā stiklotā terārijā vai lēzenā keramikas traukā. Šādi labi izskatās nelielie sukulenti un mazi kaktusiņi. Atsevišķu sugu pārstāvji izaug lieli un vareni, un tad tiem nepieciešama īpaša vieta un atbilstoša izmēra puķpods, bet tas jau ir cits stāsts!
Tāpat kā ļoti dažādas ir līgavu un līgavaiņu personības, tik dažādos veidos var nosvinēt arī kāzas – scenāriju ierobežojums ir vienīgi fantāzijas lidojuma un atvēlētā budžeta līdzsvars. Taču ik gadu pamainās tendences attiecībā uz kāzu dizainu, ziedu izvēli, tērpiem un tā tālāk. Kas aktuāls 2020. gadā?
Vidēji ap 13 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados ik gadu atzīst par vajadzīgu savas attiecības nostiprināt arī juridiski – noslēdzot laulību. Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta vecākā metodikas eksperte Sigita Šulca stāsta, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, uz 1000 iedzīvotājiem kopš 2014. gada tiek noslēgts aptuveni vienāds daudzums laulību.
Ziemā dienas ir īsākas un līdz ar to fotosintēzes process ievērojami lēnāks, tāpēc bieža telpaugu mēslošana nav vajadzīga. Atsevišķu sugu augus var uz dažiem mēnešiem pārtraukt mēslot pavisam. Taču, dienām kļūstot arvien garākām un gaišākām, mēslošanas biežumu var pamazām sākt palielināt. Sākotnēji pilnībā pietiks, ja mēslojums tiks augam dots vienu reizi mēnesī, lai augs justos komfortabli un tam būtu spēks tālākai attīstībai. Samēslojot par biežu vai uzreiz iedodot pārāk koncentrētu mēslojuma devu, augu var arī nobendēt.
Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.
Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir dažādi noskaņojumi un veselības stāvokļi, kurus lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi, arī augi mēdz izrādīt nepatiku un par diskomfortu signalizēt ar lapu kalšanu vai nobiršanu un vēl dažādām citām parādībām. Īpaši raksturīgas tās ir ziemas periodā, kad augiem trūkst gaismas, traucē apkures sausinātais gaiss un nepiemērota temperatūra telpā.
Ne tikai ieskatoties laika prognožu kalendārā, redzam, bet arī paši jūtam, ka dienas pamazām kļūst aizvien garākas. To jūt arī augi – telpaugiem parādās jauni dzinumi, svaigas lapiņas, tie tiecas garumā un izteiktāk lūkojas gaismas avota virzienā. Ir laiks ķerties pie plānošanas, ko sēt un stādīt šogad dārzā, kā arī pamazām jau pirkt sēklas, it sevišķi jāpasteidzas tiem, kas pasūta sēklas internetā un arī steidzināt pirmos dēstus. Sākumā, dīgšanas periodā, tiem daudz gaismas nevajag, galvenais ir mitrums un siltums.
Vīteņaugus telpā ir iespējams izkārtot tā, ka tie piešķir dekorativitāti un rotaļīgumu interjeram, tādēļ augu mīļotājiem vērts pa kādam ieviest, tikai jāizvērtē, kur būs piemērota vieta tā audzēšanai. Augsts plaukts, no kura augs vijas uz leju, palodze ar iespēju palaist augu uz augšu, statīvs pie sienas vai pītie statīvi, kas piestiprināti pie griestiem, – variantu ir daudz. Galvenais, lai pietiek gaismas un ir iespējams gana ērti piekļūt, lai augu aplaistītu. Bet kādu sugu izvēlēties?
Dabā viss ir vienots! – tāds varētu būt sauklis 2020. gada tendencēm floristikā un arī augu izvēlē kopumā. Svarīgi, lai tie papildina dārzu, interjeru, īpašnieka vai ziedu kā dāvanas saņēmēja personību.