Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 17. marts
Ģertrūde, Gerda, Gertrūde

Magda Riekstiņa

Ir laiks politiski pieaugt(13)

Patlaban mūsu valstī par aktualitāti kļuvušas dažādas diskusijas, kas saistītas ar tēmu "atlaist Saeimu". Šajās diskusijās nereti tiek pieminēti XX gadsimta deviņdesmitie gadi, kuros rodams aizsākums daudziem procesiem, kas veidojuši mūsdienu politisko vidi, kā arī politisko spēku un vēlētāju savstarpējās attiecības.

Pretrunīgie politiskie signāli(2)

Kritikas vilnī, kas veļas pār šo Saeimu, ieskanas apgalvojums, ka šī ir vājākā Saeima, kāda Latvijā bijusi kopš neatkarības atjaunošanas. Jāteic gan, ka šāds apgalvojums ir pārspīlēts, jo arī iepriekš bijuši gan tādi deputāti, kuriem allaž ir kritiski vārdi, ko izkliegt debatēs, bet racionālu priekšlikumu nav, gan tādi, kuru darbu vispār grūti pamanīt, turklāt ir bijuši arī pretrunīgi vērtējami balsojumi. Turklāt šajā Saeimā, lai ko teiktu kritiķi, "viss nav slikti".

Baltijā nostiprinās ieradums iepirkties internetā(8)

"Nebūs tā, ka visi cilvēki iepirksies tikai un vienīgi internetā. Ierastie veikali, uz kuriem doties pēc pārtikas, neizzudīs, it īpaši tie veikali, kas atrodas pircējiem ērti pieejamās vietās un piedāvā plašu sortimentu. Katram iepirkšanās veidam ir savas priekšrocības," intervijā uzsver pārtikas preču e-veikala Barbora Latvija valdes locekle Sanita Bērziņa.

Neizbrauc ārpus Rīgas?(5)

Vakar nosvinēta Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, un vēl nedēļu iepriekš atzīmēta Lāčplēša diena. Pērn, mūsu valsts simtgades gadā, noritēja pasākumi, kas varēja veicināt un arī veicināja ārvalstu tūristu interesi par Latviju. Šogad tādu tūristu piesaistes magnētu bijis mazāk, turklāt šajā vasarā arī Dziesmu svētku nebija. To ņemot vērā, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 705,4 tūkstoši ārvalstu viesu – par 0,1% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī –, neizskatās ļoti slikti.

Neiekrist viltus ziņu slazdā(14)

Pagājušajā nedēļā publiskotā informācija par to, ka tuvojas Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) Ziņu dienesta darbības beigas, ir skumja vēsts visiem LNT ziņu skatītājiem, it īpaši tāpēc, ka ir izskanējis pieļāvums, ka ziņu vietā nāks izklaidējošs saturs. Ir gan dzirdēts viedoklis, ka tas ir lieliski – lai nācija izklaidējas!

Laiks meklēt kompromisus(10)

Tiek plānots, ka jau drīzumā – 27. novembra plenārsēdē – Eiropas Parlaments (EP) varētu balsot par jaunās Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšanu, sacīts EP izplatītajā informācijā.

Aiza starp izglītību un darbu(9)

Mediķu nesenie protesti spilgti parādīja, ka Latvijā pie varas esošajiem politiķiem jādomā, kā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, lai valsts budžetā nodokļu veidā ienāktu vairāk naudas, ko iedalīt, piemēram, ārstu un medmāsu algu paaugstināšanai.

Lauki nonākuši krustcelēs(11)

Izbraucot ārpus Rīgas, šajā rudenī, vēl biežāk nekā iepriekš, pamanāms, ka mūsu valstī aizvien spēcīgāka kļūst urbanizācija, bet iedzīvotāju skaits un ar to saistītais dzīves dinamisms laukos mazinās. To apliecina arī skaitļi – oktobrī mediji, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi, vēstīja, ka Latgalē ir tādi ciemi, kuri eksistē vien "uz papīra", bet realitātē tajos nedzīvo neviens iedzīvotājs. Statistikas dati arī rāda, ka Rīgā un Pierīgā mājo vismaz 52% Latvijas iedzīvotāju.

Nodokļu kļūdu labojums?(6)

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) nesenie izteikumi, ka jādomā par nodokļu paaugstināšanu, uzskatāmi par signālu tam, ka drīzumā gaidāma nākamā nodokļu reforma. Jāatceras, ka jau iepriekš to, ka nepieciešams diskutēt par nodokļu sistēmu un veikt tajā izmaiņas, Dienai sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Tautsaimniecību baro ciemiņu atvestā nauda(9)

Ārvalstu tūristi izglāba Portugāles ekonomiku no 2009. gada globālās krīzes smagajām sekām, un nauda, ko ceļotāji iztērējuši šajā Dienvideiropas valstī, palīdzēja tai izkļūt no finansiāli sarežģītās situācijas, kādā portugāļu sabiedrība atradās 2010.–2014. gadā. Turklāt arī patlaban, 2019. gadā, uzņemošais tūrisms ir ļoti svarīga Portugāles tautsaimniecības nozare, kas ģenerē miljardos mērāmu apgrozījumu, nodrošina daudz darbvietu un ļauj attīstīties uzņēmējdarbības videi. Tāds viedoklis šoruden Atlantijas okeāna piekrastes valstī Portugālē bija dzirdams bieži.

Iet līdzi laikam un neatpalikt(3)

Saistībā ar izglītības politikas veidotāju pieļāvumu, ka skolām ar niecīgu skolēnu skaitu nav nākotnes, un pašvaldību pārstāvju iebildumiem pret šādu redzējumu oktobrī atkal kārtējo reizi uzvirmoja diskusija par skolu kvalitāti.

Vēl diskutē par autokravām(3)

Autokravu pārvadājumu regulējums jeb tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kā arī autobusu tirgus atvēršanas scenāriji un aviopasažieru tiesību stiprināšana ir tie transporta jomas jautājumi, kuri patlaban ir aktuāli Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Balva Ķīnas opozicionāram(6)

Saharova balvu, ko piešķir par domas brīvību, šogad saņems uiguru tautības ekonomikas profesors Ilhams Tohti, kurš cīnās par uiguru tiesībām Ķīnā. Šāds lēmums nesen tika pieņemts Eiropas Parlamentā (EP). Jāuzsver, ka balva, kas iedibināta jau 1988. gadā un nosaukta par godu padomju režīma politiskajam disidentam fiziķim Andrejam Saharovam, paredzēta, lai godinātu tos, kuri aizstāv cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

Starpvalstu vilcienu gaidot(5)

Nesenā pagātnē aviosatiksme bija tas transporta jomas segments, ko apvija spožs sajūsmas oreols. Lidsabiedrību piedāvājumam vēršoties plašumā, pieaugot konkurencei un samazinoties aviobiļešu cenām, daudzu valstu, arī Latvijas iedzīvotāji raudzījās uz iespēju ar lidmašīnu doties komandējumos, atpūtas ceļojumos un viesos kā uz ilgi lolotu sapņu piepildījumu.

ES naudu vēstures izpētei!(8)

Atbalsts zinātniskajiem pētījumiem, turklāt ne tikai medicīnā un eksaktajās jomās, bet arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir temats, kam nopietnu uzmanību pievērsis Eiropas Parlaments (EP). Globālais mērķis ir iegūt inovatīvus pētījumus, kas visā Eiropas Savienībā (ES) paaugstinātu ne tikai ekonomisko konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību, bet arī izpratni par būtiskiem intelektuālajiem jautājumiem – sākot no vēstures līdz aktuāliem politiskajiem procesiem.

(Ne-)izpratne par labklājību(4)

Diskusiju par to, kādas gan īsti ir mūsu valdības prioritātes nācijas turības nodrošināšanā, aktualizējis labklājības ministres Ramonas Petravičas nesen teiktais, ka viņa atbalsta Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Savienības ekonomika iekrāsojas zaļā krāsā(13)

Šoruden, kad mūsu valsts sabiedrība tāpat kā daudzu citu pasaules valstu sabiedrība ir sašķēlusies zviedru jaunietes vides aktīvistes Grētas Tūnbergas atbalstītājos un kritizētājos, Eiropas Parlamentā (EP) un citās Eiropas Savienības (ES) mēroga institūcijās vides aizsardzība, un it īpaši klimata pārmaiņu novēršana, ir kļuvusi par galveno aktualitāti.

Eiropeiska minimālā alga(16)

Nepieciešams mazināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību! Šāds apgalvojums nesen izskanējis Briselē, jo finansiālās nevienlīdzības tēmai uzmanību pievērsuši gan Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, gan Eiropas Komisija.

Par valodām bez politikas(15)

Temats "valoda" un viss, kas ar to saistīts, mūsu valstī tiek uztverts ārkārtīgi emocionāli un politizēti, un iemesli šādai uztverei, protams, skaņojas Latvijas sarežģītajā vēsturē. Taču, distancējoties no vēsturiskajām traumām, ikvienam ir godīgi jāatzīst, ka valoda ir saziņas un informācijas ieguves pamats un jo vairāk valodu cilvēks pārvalda, jo plašākas sazināšanās un informācijas iegūšanas iespējas viņam paveras.

Ar Āzijas maksājumu karti Eiropā(1)

Palielinoties Ķīnas tūristu klātesamībai Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, Swedbank nodrošinājusi iespēju par pirkumiem norēķināties ar Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay izsniegtajām norēķinu kartēm. Kopumā Baltijā ar Ķīnas UnionPay norēķinu kartēm jau ir iespējams apmaksāt pirkumus vairāk nekā 33 000 tirdzniecības vietās, vēsta Swedbank.

Baltijas lielākie uzņēmumi mājo Lietuvā(10)

Vērienīgu uzņēmumu skaita ziņā Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, rāda starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotais Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu tops, kurā iekļuvuši vien septiņi uzņēmumi no mūsu valsts. Savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauti 39 uzņēmumi no Baltijas, un to vidū arī ir septiņi Latvijas uzņēmumi.

Atkal reformēs nodokļus(13)

Tuvākajos gados gaidāmas izmaiņas nodokļu jomā, jo 2018. gadā ieviestā nodokļu reforma ir jāreformē. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju retorikas, un šī organizācija jau ir mudinājusi uzņēmējus paust redzējumu par to, kādas izmaiņas nodokļu jomā, viņuprāt, ir nepieciešamas un ko mainīt noteikti nevajag. Turklāt to, ka nodokļu sistēmā gaidāmas izmaiņas, nesen intervijā Dienai sacīja arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Internetā jādarbojas bez panikas un naivuma(2)

No 2021. gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, ir paziņojusi Finanšu ministrija. "Valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja FM sagatavotus grozījumus Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tostarp gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta veidā ir noteikts tikai juridiskām personām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību," skaidro FM un norāda, ka jau patlaban "gandrīz 82% fizisku personu, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot EDS".

Cenšas sakārtot tūrismu?(4)

Pirms vairākiem gadiem par ēnu ekonomiku tūrismā tika diskutēts saistībā ar to, ka dažu kompāniju piedāvātajos ārvalstu ceļojumos tiek norādīta ļoti zema pamatcena, bet ceļojuma gaitā cena "apaug" ar milzīgām un neizprotamām papildizmaksām.

Lai laiks ir jēgpilni pavadīts

Par labi izdevušos pasākumu tiek uzskatīts tāds pasākums, kurā visi dalībnieki jūtas komfortabli gan emocionālā, gan intelektuālā, gan arī praktiskā aspektā. Šāda atziņa raksturo pasākumu rīkošanas jomu, par kuras situāciju un aktualitātēm Diena rakstīja jau vakar, 30. septembrī. Jāatgādina arī, ka šodien un rīt Rīgā Hanzas peronā norit Latvijas Pasākumu foruma rudens sesija.

Neapjukt interešu mudžeklī(3)

Vides aizsardzība ir tēma, kas pēdējā laikā mūsu sabiedrībā tiek plaši apspriesta, un tas nav raksturīgi Latvijai, jo parasti uzmanības centrā ir iedzīvotāju zemais labklājības līmenis, no valsts budžeta algoto darbinieku savstarpējā konkurence par algu kāpumu un ieilgušie konflikti par reformām izglītības jomā. Tradicionālā nostāja ir tāda, ka vispirms jāatrisina sociālekonomiskās problēmas, bet par visu pārējo, arī par vidi, varēs domāt vēlāk, tālākā nākotnē.

Drošības spilvens ceļotājiem(1)

Bažas par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) negatīvi ietekmēs tūrisma jomu, jau neilgi pēc referenduma, kurā britu vairākums nobalsoja par šķiršanos no ES, bija dzirdamas Maltā, jo šīs Vidusjūras salu valsts ekonomikai tūrisms ir ļoti svarīgs un viesu vidū jau gadiem ir liels skaits britu tūristu.

Cenas aug straujāk par algām(3)

Lai gan Latvijā līdz ar ekonomikas augšupeju kāpis arī vidējā atalgojuma līmenis, mājokļu cenas aug straujāk nekā algas un iegādei pieejamu mājokļu daudzviet mūsu valstī, it īpaši Rīgā, trūkst.

Bez reformām neiztikt(5)

Laikā, kad tiek apspriests nākamā gada valsts budžets, allaž skaļi skan paziņojumi, ka naudas trūkst ļoti daudzās jomās – sākot no kultūras līdz valsts drošības stiprināšanai.

Ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai, svarīga ir piesardzība(14)

"Ekonomikas sabremzēšanās ir īstais laiks, lai izvērtētu esošo biznesa modeli, attīstītu perspektīvos virzienus un atteiktos no tiem virzieniem, kas kļuvuši neizdevīgi. Pašreizējā situācijā ļoti svarīgi ir ievērot saprātīgu piesardzību, neļaujoties nepamatotam optimismam vai dziļam pesimismam," intervijā uzsver SIA Ernst&Young Baltic (EY) partneris Guntars Krols.