Atspirdzinoša ūdens šalts pusaizmigušam skrējējam – par Purvīša balvas nozīmi Latvijas mākslas kontekstā saka viens no tās kandidātiem tēlnieks Ivars Drulle. Ar viņu konkurē vēl septiņi neatkarīgu ekspertu grupas izvirzīti mākslinieki par izcilu sniegumu Latvijas vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā – Harijs Brants, Andris Breže, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Andrejs Grants, Gļebs Panteļejevs un Krišs Salmanis. Uzvarētāju, kurš saņems 20 tūkstošus latu, noteiks starptautiska žūrija deviņu cilvēku sastāvā.
Purvīša balva, kas tiek piešķirta reizi divos gados, ir dibināta 2008. gada sākumā, lai regulāri un sistemātiski apzinātu aktuālos notikumus un novērtētu izcilākos sasniegumus Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā. Šīs idejas autori ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu uzņēmumu Alfor. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Otro balvu savā īpašumā ieguva Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešā Purvīša balva tiks pasniegta piektdien, 15.februārī, kad tiks atklāta visu astoņu finālistu darbu izstāde, kas līdz 14. aprīlim būs skatāma izstāžu zālē Arsenāls.
Šonedēļ iznāk apjomīga grāmata 2007–2012. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva, kas ir aktuālā Latvijas mākslas procesa dokumentācija sešu gadu periodā. Tās balsts ir Purvīša balvas ekspertu komisijas regulārais darbs, sniedzot informāciju par nozīmīgākajām mākslas norisēm konkrētajā laikposmā. Izdevumā iekļauti 87 mākslinieki, kuru sniegumu darba grupu sēdēs eksperti izcēluši kā būtiskas Latvijas mākslas parādības.
15. februārī Mākslas muzeja Rīgas birža konferenču zālē plkst. 11 visiem interesentiem tika piedāvāta iespēja noklausīties ārvalstu lektoru priekšlasījumus par tēmu Laikmetīgās mākslas procesa virzība. Jaunie spēles noteikumi – centrālā tēma būs mākslas kritiķu, galeristu, kuratoru, kultūras institūciju un mārketinga speciālistu loma laikmetīgās mākslas procesa attīstībā un veidošanā tagadnē un nākotnē. 17. februārī ciklā Sarunas muzejā būs tikšanās ar trešās Purvīša balvas ieguvēju, 3. un 10. martā – ar visiem finālistiem.
Īsi pirms balvas pasniegšanas ceremonijas astoņi balvas kandidāti atbildēja uz trim KDi jautājumiem:
1. Ko jums nozīmē Purvīša balva?
2. Kāda nozīme ir šai balvai Latvijas mākslas kontekstā?
3. Par ko jums ir svarīgi runāt savā mākslā?
Andris Breže
Nominēts par izstādi Miera dzīve galerijā Alma (05.10.2012.–09.01.2013.)
1. Man šī balva nozīmē profesionālu uzmanību.
2. Latvijas mērogā Purvīša balva ir izveidojusies par lielāko profesionālo atzinības izpausmi divu gadu periodā.
3. Forma. Forma ir tā, par kuru ir vērts runāt, lai arī mums gribētos domāt, ka tas ir stāsts. Ja stāsts vai saturs gūst pārsvaru pār formu, mēs nonākam pie naturālisma. Mums jau ir pieredze ar tā saukto sociālistisko reālismu, kad aprakstošs saturs kļūst par pašmērķi. Vizuālai valodai ir savi uzdevumi.
Miķelis Fišers
Nominēts par izstādi Lielviela izstāžu zālē Arsenāls (29.11.2012.–20.01.2013.)
1. Iespēju doties spēka ceļojumā. (Spēka ceļojums ir new age termins, sīkāk par to rakstīts Elitas Ansones pētījumā Evolūcija, kas publicēts grāmatā Miķelis Fišers (2012).)
2. Tā lielā mērogā aktualizē mūsdienu mākslu Latvijā.
3. Par to, kas atbrīvo un paplašina apziņu.
Ivars Drulle
Nominēts par izstādi Balstīts uz patiesiem notikumiem galerijā Alma (28.04.–10.06.2011.)
1. Iespēju parādīt savus darbus daudz plašākam skatītāju lokam un redzēt tos blakus citiem izciliem darbiem.
2. Man šķiet, ka Purvīša balva ir sapurinājusi Latvijas mākslas vidi. Kā atspirdzinoša ūdens šalts pusaizmigušam skrējējam. Tomēr jāpiebilst, ka es nezinu nevienu, kurš veidotu izstādes šīs balvas dēļ.
3. Par tēmām, kuras Latvijas mākslas kontekstā nav kustinātas un par kurām izvairās runāt publiski. Caur saviem stāstiem es cenšos saprast vairāk, kas mēs – latvieši vai austrumeiropieši – esam.
Krišs Salmanis
Nominēts par izstādi Uzticēšanās trauslums galerijā Alma (28.05.–27.07.2012.) un par videodarbu Garā diena Laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 4 (06.09.–16.09.2012.)
1. Iespēju izstādi Uzticēšanās trauslums un animāciju Garā diena redzēt ne tikai tiem, kuri apmeklēja galeriju Alma un Survival Kit 4. Un iemeslu atcerēties, cik daudz labas mākslas Rīgā ir ticis izstādīts pēdējos divos gados. Nominēta ir tikai saujiņa mākslinieku, taču man patika krietni vairāk.
2. Tā mudina interesi par laikmetīgās mākslas norisēm. Arī zināma regularitāte, noteiktība tik netveramajā jomā, kā māksla nenāk par sliktu. Kādreiz to veicināja Rudens izstāde, tagad – festivāli un konkursi.
3. Man patīk ar sarežģītiem līdzekļiem panākt vienkāršu rezultātu, kas ļautu ar vieglumu palūkoties uz to komplicēto veltīgumu, kurā visi esam iepīti. Atkārtošanās, cikliskums un ar to saistītās neizbēgamās pārmaiņas. Pēdējā laikā sāku domāt arī par skaistumu.
Andrejs Grants
Nominēts par izstādi Fotogrāfijas 1980–2010 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (01.04.–22.05.2011.)
1. Ka esmu varējis būt noderīgs, ka tam, ko esmu sadarījis, ir bijusi jēga ne tikai man.
2. Neesmu tā sekojis mākslas kopainai, lai varētu to visu salīdzināt un vērtēt, taču, spriežot pēc balvai nominēto autoru kompānijas, kurā atrasties man ir liels gods, tā varētu būt visai nopietna.
3. Par to, ka cilvēka dzīve ir tāds visnotaļ aizkustinošs un unikāls notikums.
Harijs Brants
Nominēts par zīmējumu izstādi Portreti galerijā Māksla XO (09.06.–05.07.2011.)
1. Tā ir atzinība, bez kuras mākslinieks diez vai varētu veiksmīgi darboties, – tā viņu lielā mērā balsta, taču, no otras puses, šis fakts ir jāignorē, lai tas neietekmētu turpmāko darbošanos.
2. Tas ir mēģinājums apzināties, ko dara mākslinieki šeit uz vietas, un aktualizēt to, kas notiek šajā šķietami nevienam nevajadzīgajā darbošanās laukā, kam nav acīmredzama pielietojama kā citām lietām, – māksliniekam tas palīdz elpot.
3. Tas, ko es zīmēju, nav saistīts ar notiekošo valstī – tā drīzāk ir aiziešana no tā. Savos darbos es izvairos komentēt sociālās negācijas, izvirzīt pretenzijas vai protestus – nejaukties iekšā telpā, par ko man ir maza saprašana, bet vairāk kopt to īpašo, kas ir cilvēkā.
Andris Eglītis
Nominēts par izstādi Zemes darbi Mūkusalas mākslas salonā (02.09.–08.10. 2011.)
1.Šoreiz Purvīša balva man atkal nozīmē piedalīšanos nopietnā kompānijā nopietnā, kvalitatīvi iekārtotā izstādē. Interesanti vērot, kā darbojas Zemes darbi, vēlreiz salikti citā kombinācijā un kontekstā. Pret pašu balvu arī nekas nebūtu iebilstams.
2. Purvīša balva kļuvusi par respektablu un retrospektīvu aktuālo mākslas notikumu vērotāju un vērtētāju. Laikmetam atbilstošo nopietnību tai piešķir ievērojamais balvas apjoms, kas arī darbojas kā veiksmīgs uzmanības piesaistītājs plašākā sabiedrībā.
3. Mani interesē īstenības izteiksme. Tā ir plaša, daudzslāņaina, tēlaina struktūra, kurā skaidroju savas attiecības ar pasauli. Katrā darbu ciklā tā pieņem mazliet citus principus un izpausmes. Zemes darbu ciklā aktuāli bija domāt par primitīvā un kulturālā, materiālā un nemateriālā attiecībām, mākslas darbu kā priekšmetu ar savu materialitāti un iztēles telpu, ko tas rada. Šobrīd esmu aizrāvies ar nejaušības struktūru un bezjēdzības eleganci. Idejas darbiem vienmēr rodas tēlu līmenī, kuriem dažādi skaidrojumi rodas vēlāk.
Gļebs Panteļejevs
Nominēts par izstādi Ornitoloģija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (09.09.–23.10.2011.)
1. Iekļūšana finālā man nozīmē iespēju izstādīt savus darbus ļoti spēcīgā finālistu kompānijā. Pati balva man pagaidām nenozīmē neko, jo es to neesmu saņēmis.
2. Šī balva reizi divos gados rada patīkamu intrigu, pievēršot cilvēku uzmanību vizuālajai mākslai. Tā ir efektīga profesionālās vizuālās mākslas PR kampaņa. Materiālais atbalsts laureātam arī nav mazsvarīgs.
3. Man ir vienalga, par ko runāt, svarīgi – kā. Es varu runāt kaut vai par kartupeli. Tēlniecības valoda, kā es to uztveru, nav pārāk daiļrunīga, jālieto precīzi un lakoniski teikumi. Laba skulptūra ir kā tīra, dzidra skaņa.