Kaut arī vasara teātros tiek saukta par kluso laiku, teatrālas aktivitātes pasaulē līdz ar sezonas pēdējām izrādēm nerimst. Vasara Eiropā ir ievērojamāko teātra festivālu laiks (lai piesaucam kaut Vīni, Aviņonu, Maskavu, Edinburgu, Zalcburgu un to vērienīgās pasaules teātru sasniegumu parādes mēneša vai pat ilgākā periodā, savukārt Latvijā par nopietnu teatrālās vasaras aktivitāti kļūst Cēsu Mākslas festivāls ar arvien apjomīgāko teātra programmu). Tepat "uz vietām" pulcējas arī dažnedažādas teatrāļu kopas un teatrāli muzikālas apvienības, lai papildinātu "ģimenes budžetu" un iepriecinātu tautu ar diskutējamas kvalitātes izbraukuma uzvedumiem Latvijas laukos, – tomēr tie ir labu nodomu iecerēti savveida atelpas brīži darbos nogurušajiem lauku iedzīvotājiem, kas sezonas laikā uz "īsto teātri" neraujas (par iemesliem šoreiz nerunāsim).
Darbs dzen darbu – kamēr Latvijas Teātru darbinieku savienībā tiek rezumēti teātra sasniegumi Spēlmaņu nakts profesionālās žūrijas nomināciju veidā, tikmēr Jaunā teātra institūts publisko Latvijas apjomīgākā starptautiskā teātra festivāla Homo novus programmu, Krievijas nacionālās teātra skates Zelta maska aģenti izkar Rīgā rudens izbraukuma sesijas sarakstus, mūsu repertuārteātru direktori ievieš pēdējās korekcijas jaunās sezonas radošajos plānos un tā tālāk. KDi piedāvā lasītājiem savu 2012./2013. gada sezonas apskatu – četru kritiķu vērtējumu par padarīto un nedaudz atlasītu (lasi: apzināti nepilnīgu; redakcija nav statistikas datu birojs) statistiku par Latvijas teātru stāvokli aizvadītajā darba cēlienā ar atturīgiem komentāriem.
Normunda Naumaņa, Edītes Tišheizeres, Silvijas Radzobes un Līgas Ulbertes vērtējumu par aizvadīto teātra sezonu lasi 4. jūlija KDi!