Labais krievs 2

Pirmie soļi izglītības un zinātnes ministra amatā rāda, ka Dombrovskim veiksmīgi izdodas iešūpoties arī šajā ampluā. Augstskolu mācībspēki, no kuriem viņa revolucionārais priekšgājējs Roberts Ķīlis izpelnījās vairākus demisijas pieprasījumus, tagadējam ministram velta atzinīgus vārdus par nodedzināto tiltu atjaunošanu."Viņš ir lielāks politiķis nekā es. Vjačeslavs neiet uz tādām sadursmēm, viņš ir gatavs vairāk uzklausīt un saprast, kuri ir tie spēlētāji, ar kuriem jāveido kontakts," Dombrovski vērtē eksministrs Ķīlis, kurš tagad ir uzņēmies viņa ārštata padomnieka pienākumus. Dombrovskis sevi sauc par citu metožu cilvēku, jo parlamentārā darba pieredze veidojusi sapratni par to, ko kaut kādā laika periodā ir reāli izdarīt un ko tas var prasīt. 13.jūlija Reformu partijas kongresā un balsojumā par Valda Zatlera pēcteci partijas priekšsēdētāja amatam, kurā viens no kandidātiem būs arī Dombrovskis, viņa atvērtība gan varētu nākt par sliktu, jo tā var nebūt pieņemama konservatīvāk noskaņotajiem partijas biedriem. Dažiem Dombrovska kolēģiem radies iespaids, ka viņš "tikai grib pasēdēt visos krēslos". Divus gadus (ne)ilgajā politiskajā karjerā viņš jau ieguvis vairākus nozīmīgus ierakstus savā CV — Saeimas deputāts, parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs, Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs, tagad arī ministrs. Kad lūdzam ministram komentēt šādus pārmetumus, viņš smejoties saka: "Izejot no šādas loģikas, man pēc tam vajadzētu uztaisīt pašnāvību, lai noapaļotu savu CV? Kā es varu kaut ko tādu komentēt? Acīmredzot dažu deputātu pasaules racionalizācija ir diezgan interesanta."Valdis Zatlers raksturo Dombrovski kā politiķi ar «augšupejošu politisko karjeru»; to viņš divu gadu laikā esot pierādījis, lai gan pirms tam nebija darbojies politikā. Zatlers vēlas likt uzsvaru tieši uz šādu politiķu virzīšanu, kuros ir redzama karjeras veidošanās dinamika, kas ir darbarūķi ar savu vīziju.Dombrovskis ir rīdzinieks, bet Latvijas pilsonību, tāpat kā Ušakovs, ieguvis tikai 90.gadu otrajā pusē. Viņa māte ir krieviete, un līdz septiņu gadu vecumam ģimene dzīvoja Ķengaragā, pēc tam Purvciemā. Vjačeslavs mācījās krievu skolā, un saskare ar latviešiem līdz 18 gadu vecumam bijusi minimāla, vienīgā saikne ar latviešu vidi bijusi caur patēvu latvieti. "Pirmā reālā saskarsme ar pasauli ārpus Purvciema, ar latviešiem un arī ārzemniekiem, bija, kad no Aviācijas institūta pārgāju studēt uz Latvijas Universitāti," atceras Dombrovskis, kuram tad arī radusies vēlme iegūt Latvijas pilsonību. Latvijas Universitātē viņš iepazinies ar Ušakovu, kurš lekcijās sēdējis aiz viņa.Ušakovs savulaik bija viens no Vjačeslava tuvākajiem draugiem. Viņus saistīja ne tikai kopīgās studijas LU ekonomistos, bet arī ļoti līdzīgais dzīves gājums, jo abi auguši krieviskā vidē. To, kā ir dzīvot ārpus tās, uzzinājuši, tikai sasniedzot pilngadību. Abi izglītojušies ārzemēs.Pa šo laiku daudz kas ir mainījies. Ušakovs jau vairāk nekā četrus gadus vada Rīgas domi. Aizpērnajā vasarā politikā ienāca arī Dombrovskis, kļūstot par Zatlera vadītās Reformu partijas dibinātāju. Taču Nils un Vjačeslavs vairs kopīgi nesvin dzimšanas dienas un nezvana viens otram divos naktī, kad vajadzīgs padoms, jo jau pāris gadu viņi vairs nav draugi. Ušakovs nekomentē, kāpēc tā noticis. Savukārt Dombrovskis, kurš to esot uzzinājis no medijiem, vien atzīst, ka viņi nav kādu laiku satikušies. Citu sacītais liecina, ka tam pamatā ir nesaprašanās privātās lietās, nevis politiskās nesaskaņas.Vairāk par Vjačeslavu Dombrovski un viņa straujo karjeru politikā lasiet Sestdienā!