Dumpinieks Boriss

Līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste oficiāli izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir atlikuši tikai astoņi mēneši, bet joprojām nav skaidrs, kā šī šķiršanās jeb Brexit izskatīsies un kādas būs Londonas un Briseles attiecības nākotnē. Premjerministres Terēzas Mejas plāns neparedz pilnībā saraut saites ar ES. Tas neapmierina tā dēvētā cietā Brexit atbalstītājus Mejas pārstāvētajā Konservatīvajā partijā. Šī iemesla dēļ viņas valdību šomēnes pameta līdzšinējais sarunvedējs ar ES Deivids Deiviss un ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Pēdējais nav slēpis ambīcijas kļūt par premjeru un ar saviem kritiskajiem izteikumiem regulāri torpedējis Meju. Bijušais Londonas mērs savu politisko nākotni ir licis uz Brexit kārts, tāpēc kopā ar sabiedrotajiem varētu mēģināt gāzt Meju, lai pats kļūtu par valdības vadītāju. Pēc demisijas Džonsons atkal raksta komentārus laikrakstā The Daily Telegraph, ko viņš var izmantot kā tribīni Mejas kritizēšanai.

Džonsons vēl pirms politiskās karjeras uzsākšanas bija Lielbritānijā pazīstams eiroskeptiķis, kas spēja ietekmēt daudzu britu viedokli par ES. Pirms iesaistīšanās politikā viņš nodarbojās ar žurnālistiku. Pēc Oksfordas Universitātes absolvēšanas 1987. gadā Džonsons kļuva par stažieri laikrakstā The Times. Taču tur viņa karjera aprāvās jau pēc dažiem mēnešiem, kad Džonsons pirmās lapas rakstā par arheologu uzietu Anglijas karaļa Edvarda II celtu pili ievietoja paša izdomātu citātu, ko piedēvēja kādam vēsturniekam. Drīz vien viņš nokļuva citā respektablā britu preses izdevumā – The Daily Telegraph. 1989. gadā Džonsons kļuva par avīzes reportieri Briselē, no kurienes viņš ziņoja par ES izpildvaras – Eiropas Komisijas (EK) – darbu.

Džonsons savās publikācijās asi kritizēja toreizējo EK vadību un kļuva par vienu no plašāk zināmajiem atklāti eiroskeptiskajiem žurnālistiem Briselē, taču nebija populārs savu kolēģu vidū. Citi tolaik Briselē strādājošie žurnālisti apgalvo, ka Džonsona raksti bieži ir bijuši melīgi un manipulatīvi, ar mērķi ietekmēt britu sabiedrības noskaņojumu pret ES. Viņa biogrāfe Sonija Pērnela uzskata, ka Džonsons palīdzējis padarīt eiroskepticismu pievilcīgu un emocionāli rezonējošu britu konservatīvajā un centriski labējā politiskajā flangā. Līdz tam to vairāk saistīja ar kreisajiem. Tas palīdzēja Džonsonam kļūt par premjerministres Margaritas Tečeres mīļāko žurnālistu.

Džonsonu uzskata par autoru vairākiem tā dēvētajiem eiromītiem jeb puspatiesībām un izdomājumiem par ES. Viens no tādiem ir viņa apgalvojums, ka Brisele esot aizliegusi britu salās iecienītos kartupeļu čipsus ar garneļu kokteiļa garšu. Patiesībā ES uz īsu brīdi nebija iekļāvusi garneļu kokteiļa garšu blokā izmantoto aromatizētāju un saldinātāju sarakstā, jo britu valdība aizmirsa to minēt savā iesniegtajā sarakstā. Viņš arī gadiem ir apgalvojis, ka ES it kā nosaka, kādas formas banāniem būtu jāatrodas veikalu plauktos. Džonsonu vaino pie tā, ka daudzi britu preses izdevumi sāka publicēt izdomājumus par ES, sekmējot eirofobijas pieaugumu Apvienotajā Karalistē.

2001. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās Džonsons, kandidējot kā Konservatīvās partijas biedrs, ieguva likumdevēja mandātu, ko saglabāja līdz 2008. gadam, kad uzvarēja Londonas mēra vēlēšanās. Arī pēc nonākšanas politikā Džonsons nepārtrauca darbu žurnālistikā un turpināja regulāri publicēties The Daily Mail. Vēl vadot Londonas mēriju, Džonsons kandidēja 2015. gada parlamenta vēlēšanās un atkal kļuva par likumdevēju. Tolaik izskanēja spekulācijas, ka viņš nolēmis atgriezties parlamentā, lai Konservatīvās partijas vadībā un premjerministra krēslā nomainītu savu skolasbiedru prestižajā Ītonas koledžā un Oksfordā Deividu Kemeronu, kurš pirms vēlēšanām bija apsolījis runāt ar ES par izmaiņām Lielbritānijas dalības nosacījumos un sarīkot referendumu.

Tautas nobalsošana par britu turpmāko dalību ES tika izsludināta 2016. gada februārī. Kemerons centās pārliecināt pilsoņus par palikšanu ES, bet Džonsons pieslējās Brexit atbalstītāju nometnei. Viņš aktīvi iesaistījās pirmsreferenduma kampaņā, kas nepatiesi apgalvoja, ka pēc izstāšanās no ES Lielbritānijas budžetā ik nedēļu ieplūdīs papildu 350 miljoni mārciņu (394 miljoni eiro), kuras varētu novirzīt daudz kritizētās veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Patiesībā tie būtu aptuveni 250 miljoni mārciņu (281 miljons eiro). Pirms 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma Džonsons paziņoja, ka tā var kļūt par "Lielbritānijas neatkarības dienu".