Makrona diagnoze NATO

Londonā nākamnedēļ pulcēsies pasaulē visspēcīgākās militārās alianses – NATO – 29 dalībvalstu vadītāji, lai atzīmētu 70. gadadienu kopš organizācijas dibināšanas. Svinības notiks aliansei sarežģītā laikā. NATO militāri visvarenākās dalībvalsts ASV prezidents Donalds Tramps kritizējis sabiedrotos par nepietiekamiem ieguldījumiem savā aizsardzībā un draudējis ar izstāšanos no alianses. Savukārt Turcija, kam NATO ietvaros ir skaitliski otra lielākā armija, izpelnījusies sabiedroto nosodījumu, jo iegādājās Krievijas vismodernāko pretgaisa aizsardzības sistēmu un iebruka Sīrijas ziemeļaustrumos teritorijā, ko kontrolēja rietumvalstu atbalstītie kurdu spēki. Organizācijas iekšējo mikroklimatu neuzlaboja arī nesenie Francijas prezidenta Emanuela Makrona ļoti kritiskie izteikumi par NATO pašreizējo stāvokli un ASV gatavību aizstāvēt sabiedrotos, kā arī viņa vēlmi stiprināt Eiropas aizsardzības spējas.

Eiropa kraujas malā

Francijas prezidentu ļoti saniknoja ASV kolēģa Trampa pēkšņais lēmums oktobra sākumā izvest amerikāņu karaspēku no Sīrijas ziemeļaustrumiem, nesaskaņojot to ar citiem sabiedrotajiem. ASV un Francija ietilpst starptautiskajā koalīcijā, kas veica gaisa triecienus teroristiskā grupējuma Islāma valsts (IV) pozīcijām Sīrijas un Irākas teritorijā. Sīrijā viņu sabiedrotie uz zemes bija kurdi, kuri efektīvi cīnījās pret džihādistiem. Makrons Trampa soli nosauca par nodevību pret kurdu vadītajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF), kas palīdzēja rietumvalstīm sakaut IV. Savukārt ASV karaspēka aiziešana no Sīrijas atbrīvoja rokas Turcijai, kas to nekavējoties izmantoja un sāka militāro operāciju pret SDF, ko Ankara uzskata par teroristisku grupējumu.

"Mēs pašlaik pieredzam NATO smadzeņu nāvi," Makrons sacīja intervijā, kas mēneša sākumā bija publicēta izdevumā The Economist. "Savienotās Valstis un NATO sabiedrotie vispār nesaskaņo stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Vēl viens NATO sabiedrotais – Turcija – izvērš nesaskaņotu agresiju reģionā, kur uz likmes ir mūsu intereses." 

Vaicāts, vai viņš joprojām tic NATO līguma 5. pantam, kas definē alianses kolektīvo aizsardzību un nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, Francijas prezidents atbildēja: "Es nezinu, bet ko piektais pants nozīmēs rīt? Ja [Sīrijas prezidenta] Bašāra el Asada režīms izlems atriebties Turcijai, vai mēs būsim gatavi zem tā parakstīties? Amerikāņu lēmumam un turku ofensīvai ir vienāds iznākums: ir upurēts mūsu partneris, kas cīnījās pret Islāma valsti."

Makrons arī apšauba ASV apņēmību aizsargāt NATO sabiedrotos. "NATO ir tikai tik stipra, cik stipras ir tās dalībvalstis. Alianse darbojas, ja drošības garantijas patiešām funkcionē. Es uzskatu, ka mums ir jāpārvērtē NATO realitāte, ņemot vērā ASV gatavību iesaistīties. Manuprāt, Eiropa ir spējīga aizsargāt sevi."

Elizejas pils saimnieks intervijā arī norādīja, ka ASV ir pagriezušas muguru Eiropai, jo Tramps neatbalstot "Eiropas projektu". Tas notiek laikā, kad pieaug Ķīnas ekonomiskā, politiskā un militārā varenība, Krievijā un Turcijā nostiprinās autoritāri režīmi, bet Eiropu ir novājinājis Brexit un politiskā nestabilitāte, piebilda Makrons. Tāpēc, viņaprāt, Eiropai būtu jāstiprina politiskā un militārā autonomija.